Izlasīju 3. jūnija «Zemgales Ziņās» cienījamā Strauta kunga leģionārus apkaunojošo rakstu «Par vēsturisko patiesību».
Izlasīju 3. jūnija «Zemgales Ziņās» cienījamā Strauta kunga leģionārus apkaunojošo rakstu «Par vēsturisko patiesību». Jūs rakstāt, ka leģionāri ir bijuši fašistu piekritēji un gājuši cīnīties pret Staļina komunistisko varu un nav Latvijas brīvības cīnītāji. Nē, tie ir meli. Viņi bija, ir un būs brīvības cīnītāji!
Atgriezīšos mazliet pagātnē vai mazā Latvija taisījās uzbrukt lielajam austrumu lācim? Nē, bet austrumu lācis jau pēc Pirmā pasaules kara klabināja zobus pēc Latvijas zemes.
Un tā 1940. gadā tas nodevīgi iebruka Latvijā, kurai bija vāji apbruņota, bet disciplinēta armija, un ar pirmo dienu sāka slepkavot Latvijas tautu. Tika nogalināts Latvijas armijas zieds virsniecībā, kā arī labākie tautas dēli un meitas.
Es nezinu, kura vara jūs represēja, bet, lai kura arī tā būtu, jūs nevarat zināt, kāpēc radās leģions. Jūs neesat redzējis ar savām acīm tos šausmīgi noslepkavoto cilvēku līķus, kurus atklāja 1942. gada Centrālcietumā. Bet es to redzēju, jo meklēju savu audžutēvu, Lāčplēša ordeņa II; III; IV Jura Krusta kavalieri, kuru nodevīgi izrāva no ģimenes tikai tādēļ, ka viņš bija Pirmā pasaules kara varonis. Vai tas man nebija sāpīgi? Bija tūkstošiem ģimeņu, kas cieta.
Un te nu radās doma, ka Latvijas zeme un tauta ir jāaizstāv, lai Staļina komunisti neatgrieztos. 20000 brīvprātīgo stājās leģiona rindās un gāja asiņainā cīņā. Šiem brīvprātīgajiem bija vienalga, ar ko cīnīties kopā, kaut vai ar pašu sātanu, lai tikai neatgrieztos 1940. 1941. gads.
Vai tie nacionālie partizāni, kas iegāja mežos un daudzus grūtus gadus cīnījās pret nīsto varu, jo vēlējās gan no fašistiskās varas, gan Staļina komunistu varas brīvu Latviju, bija fašisti? Bet mežos cīnījās 90 procentu 19. un 15. divīzijas vīru. Lūk, tā ir vēstures patiesība, un leģionāri ir un būs brīvības cīnītāji.
Jā, vēl šodien leģionārus saukā par fašistiem, nerunājot par tiem 50 okupācijas gadiem, kad ne tikai leģionārus, bet gan visu latviešu tautu saukāja par fašistiem. Okupantiem bija pat teiciens: «Rīga ir mūsu, tikai daudz tajā latviešu fašistu.»
Vai tas jums kaut ko neizteic? Jūs rakstāt, ka leģionāri cīnījušies zem vācu karoga un ka leģionu komandēja vācu virsnieki. Tie ir meli, mēs cīnījāmies zem sarkanbaltsarkanā karoga un zem latviešu virsnieku komandas.
Mums šīs briesmas, kuras esam izcietuši, ir jāstāsta bērnubērniem, neslavinot vienu un nenoliekot otru. Tikai visu patiesību! Gan jau viņi sapratīs, kam taisnība, kam ne. Tā ir taisnība, ko pats esmu izgājis un par kuru stāstu kāda slepkavu vara bija Staļina vara, citas tautas nīdēja vara.
