Palūkojoties Centrālās statistikas pārvaldes datos, varētu atvieglojumā uzelpot. Izrādās, salīdzinot ar jūliju, iztikas minimums Latvijā samazinājies par veseliem 83 santīmiem.
Palūkojoties Centrālās statistikas pārvaldes datos, varētu atvieglojumā uzelpot. Izrādās, salīdzinot ar jūliju, iztikas minimums Latvijā samazinājies par veseliem 83 santīmiem. Mēnesi iepriekš tas bija 106,01 lats, augustā “tikai” 105,18 latu. Vēl jau pastāv iespēja salīdzināt ar attiecīgo laika periodu pagājušajā gadā. Pērn augustā iztikas minimums Latvijā tika aprēķināts par 5,87 latiem mazāks nekā tā gada jūlijā.
Tas ir daudz vai maz? Protams, viss atkarīgs no atskaites punkta. Ja ikmēneša ienākumi mērāmi vairākos simtos vai pat tūkstošos latu, tad iztikas minimuma svārstības bijušas nebijušas (kaut arī tendence cenām celties, saprotams, biedē ikvienu). Tajā pašā laikā, zinot, ka 34,2 procentiem strādājošo darba alga pēc visu nodokļu nomaksāšanas nepārsniedz simts latu, minētie skaitļi var uzvedināt labākajā gadījumā uz drūmām pārdomām. Par to, kā iztikt pašam, pabarot un palaist skolā bērnus, par to, kas palīdzēs taviem vecākiem pensionāriem, jo tas nu nekādi nav tavos spēkos.
Termins “pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozs” likumdošanā parādījās jau tālajā 1991. gada 8. aprīlī kā Ministru Padomes lēmums nr.95. Tajā tika noteikts preču un pakalpojumu apjoms, kam būtu jānodrošina cilvēkam sabiedrībā pieņemtais minimālais iztikas līmenis. Groza vērtību faktiskajās cenās katru mēnesi aprēķina Centrālā statistikas pārvalde. Kas tad tajā groziņā mums tiek aprēķināts? Pirmkārt, lietas, bez kurām cilvēka dzīve nav iedomājama – pārtikas produktu minimums, kas nodrošina organisma fizioloģiskās prasības. Otrkārt, pliks taču nestaigāsi – apģērbs, gultas veļa un tamlīdzīgas lietas. Treškārt, minimālais mājsaimniecības priekšmetu un mēbeļu daudzums. Ceturtkārt, jāsedz dzīvesvietas uzturēšanas izmaksas – īres maksa un komunālie pakalpojumi. Ak, jā, piektkārt, iekļauti arī medikamenti, sanitārijas un higiēnas priekšmeti, kas naudas izteiksmē saskaņā ar šo lēmumu noteikti kā izdevumi 2,7 procentu izteiksmē no kopējā patēriņa groza. Un vēl – iztikas minimuma aprēķinos netiek ņemts vērā ienākuma un sociālais nodoklis. Kā būsiet pamanījuši, nav iekļauti arī tēriņi, kas daudziem jo daudziem kopējā ikmēneša izdevumu grozā veido ļoti ievērojamu daļu – tā ir maksa par medicīnas pakalpojumiem un zālēm, kas vērtīgākas par medicīnisko ogli vai baldriānu tabletēm. Uz to visu palūkojoties, atkal gribas piesaukt, ka mēs dzīvojam divās paralēlajās pasaulēs, kas viena ar otru tiekas tikai ik pa četriem gadiem. Arī tad tas ir vien gadījuma sakars – pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām teju ikviena partija Centrālajā statistikas pārvaldē painteresējas par iztikas minimuma grozu un ar šo skaitli “iet tautās”, solot to palielināt līdz reālajiem izdevumiem. Vēlēšanas paiet, un vecais grozs ar sen pieputējušo saturu sāk lēnām uzņemt tos pašus pieauguma apgriezienus.
Diezin kāds būs pašreizējā iztikas minimuma groza “svars” naudas izteiksmē pēc mēneša. Cerams, tajā atspoguļosies reālais energonesēju cenu lēciens un tādējādi arī pārējo patēriņa preču cenu palielināšanās. Vēl jau priekšā nākamā apkures sezona ar paaugstinātajiem siltumenerģijas tarifiem. To visu pārdomājot, gribas teikt – beigsim spēlēt paslēpes paši ar sevi, vienreiz taču jāsarēķina, kādas ir reālās izmaksas, lai cilvēks Latvijā nenomirtu badā, viņam būtu jumts virs galvas un viņš varētu saņemt kaut minimālo medicīnisko aprūpi.
