Cik zinu, kāds no Jelgavas pašvaldības deputātiem tiesā apstrīdējis Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātos jaunos ūdens tarifus.
Cik zinu, kāds no Jelgavas pašvaldības deputātiem tiesā apstrīdējis Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātos jaunos ūdens tarifus. Tam sekoja pašvaldības skaidrojums, kāpēc ūdens tarifi jāpaaugstina. Kā viens no iemesliem minēts, ka tas jādara, jo cilvēki kļuvuši gudrāki un ierīkojuši ūdens skaitītājus, lai norēķinātos pēc to rādījumiem. Pakalpojuma saņēmēji sapratuši, ka dabas resurss – ūdens – nav neizsmeļams un to nedrīkst nelietderīgi iztērēt. Arī kanalizācijā mazāk nonāk netīrie notekūdeņi. Izrādās, samazinātais patēriņš tagad jaunā tarifa veidā vēršas pret pašiem iedzīvotājiem, kas ūdeni cenšas taupīt.
Joprojām sāpīgs jautājums Jelgavā ir siltumapgādes tarifi, kas, salīdzinot ar citām pilsētām, nav no mazākajiem. Nav noslēpums, ka joprojām ir lieli zudumi maģistrālajos siltumtīklos un daudzdzīvokļu māju iekšējos tīklos. Tas viss gulst uz iedzīvotāju pleciem, pareizāk sakot, maciņiem. Kas mūsu pilsētā tiek darīts, lai samazinātu šos zudumus?
Pagājušajā gadā tika apstiprināti izcenojumi par siltumtīklu uzņēmuma saimniecisko darbību – siltummezglu apkalpošanu un rēķinu par siltumenerģijas patēriņu izrakstīšanu. Jaunais siltumenerģijas tarifs tādējādi bija mazāks nekā iepriekšējais par aptuveni 1,27 latiem. Cik saprotu, tas bija paredzēts par minētajām saimnieciskajām darbībām. Faktiski tās darbības tagad siltumtīklu uzņēmumam dod lielākus ieņēmumus nekā samazinātais siltumenerģijas tarifs. Starpība ir aptuveni divas reizes lielāka. Rezultātā zaudētāji atkal izrādījušies iedzīvotāji.
Vai tiešām Jelgavā dzīvo vieni no bagātākajiem pensionāriem Latvijā?
Ar cieņu – Jānis Stabiņš
