Valdības pieņemtie noteikumi par zemes nomas maksas rēķināšanas un neizpirktās pilsētu zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību noteic..
Valdības pieņemtie noteikumi par zemes nomas maksas rēķināšanas un neizpirktās pilsētu zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību noteic, ka nomas maksu par neprivatizētu zemi nākamgad rēķinās nevis līdz pieciem procentiem no platības kadastrālās vērtības, bet tuvinās tirgus cenām.
Augusta otrajā pusē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi regulēs šos procesus pēc tam, kad zemi vairs nevarēs iegūt īpašumā par sertifikātiem, tas ir, no nākamā gada janvāra. Tas nozīmē, ka gan daudzdzīvokļu namu kooperatīviem, gan uzņēmumiem, kas nomā zemi no valsts vai pašvaldības, līdz šā gada beigām jāsteidz privatizēt savu platību, jo pēc tam par to būs jāmaksā lielāka noma – pat divas trīs reizes vairāk nekā pašlaik. Līdz šim pašvaldības zemi var nomāt par pārdesmit santīmiem par kvadrātmetru gadā, lai gan zemes tirgus cenas pēdējos pāris gados ir strauji kāpušas.
Nomas maksu nerēķinās no kadastrālās vērtības
Ja ēkas īpašnieks neizmantos tiesības privatizēt zemi zem sava īpašuma, maksājumi turpmāk būs trīs procenti nevis no kadastrālās vērtības, bet valsts vai pašvaldība to rēķinās no platības vērtības privatizācijas vajadzībām. Šo vērtību noteiks Valsts zemes dienests, ņemot vērā konkrētā rajona zemes izmantošanas veidu un tirgus cenas. Ja zemi izmanto citādi, nekā attiecīgajā pilsētas vietā paredz attīstības plāns, nomas maksu tomēr rēķinās atbilstoši attīstības plānā atļautajam izmantošanas veidam.
Nomas lieluma aprēķiniem būs jāizmanto īpaša formula – pašvaldības ierēdņiem nebūs lielu iespēju pēc saviem ieskatiem maksu variēt.
Nomniekam papildus vajadzēs maksāt arī zemes nodoklis – 1,5 procenti no kadastrālās vērtības. Neapbūvētas platības nomas maksu varēs noteikt tikai līdz 1,5 procentiem no vērtības privatizācijas vajadzībām, ja ēkas pēc nomas līguma beigām tiks nodotas bez atlīdzības valstij vai pašvaldībai.
Jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis
Gan par zemi bez apbūves, gan par platībām ar ēkām papildus jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis – 1,5 procenti no kadastrālās vērtības.
Noma jāmaksā nevis katru mēnesi, bet ik ceturksni. Ja maksājumi kavēsies, valsts vai pašvaldība, kura platību iznomā, varēs rēķināt līgumsodu – 0,1 procentu no kavētās summas dienā.
Ja ēkas kādu ierobežojumu dēļ nav ierakstītas Zemesgrāmatā, ziņas par apbūvi pašvaldībai vai valstij sniegs pats īpašnieks. Līgumi par tādu platību nomāšanu jāslēdz līdz pieciem gadiem, bet par Zemesgrāmatā ierakstīta objekta zemes nomu – ne mazāk par desmit gadiem. Par nelikumīgu būvniecību uz nomājamās zemes varēs palielināt maksu, piemērojot koeficientu 1,5. Tāpat varēs rīkoties arī tad, ja ēku īpašnieks nebūs laikus savas īpašumtiesības nostiprinājis Zemesgrāmatā. Ja pašvaldība vai valsts kādu neapbūvētu platību gribēs iznomāt, rīkojot pretendentiem izsoli, sākumcenai jāatbilst aprēķinātajai nomas maksai. Izsolē uzvarēs tas, kurš piedāvās lielāku maksu. Nomas maksas lielumu pārskatīs tikai tad, ja mainīsies teritorijas kadastrālā vērtība.
Jelgavā iznomāts nepilns simts hektāru
Pieņemto Ministru kabineta noteikumu sakarā “Ziņas” interesējās par situāciju Jelgavā. Uz jautājumu, vai pašvaldība jau ir vērtējusi iespējamās izmaiņas saistībā ar jaunajiem nomas noteikumiem un cik liels nomas maksas kāpums tiek prognozēts mūsu pilsētā, Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis informē, ka atsevišķos gadījumos nomas maksa varētu augt apmēram divas reizes. Tomēr, tā kā vērtējumu veiks Valsts zemes dienesta centrālais aparāts, rezultātus pagaidām esot grūti prognozēt. Proti, jau bijušas situācijas, kad zemes dienesta vērtējums izrādījies zemāks par kadastrālo vērtību. Tādējādi arī pēc jauno noteikumu piemērošanas iespējams, ka nomas maksa var pat samazināties.
Pēc Jelgavas pašvaldības Nekustamā īpašuma konversijas pārvaldes speciālistu apkopotajiem datiem, pilsētā valstij piekritīgā zeme pašlaik iznomāta 33,5 hektāru platībā. Tās privatizāciju administrēs valsts institūcijas. Savukārt pašvaldības iznomātā zeme ar apbūves tiesībām sasniedz 61 hektāru. No tiem 37,4 hektāri iznomāti ražošanas objektu vajadzībām, bet 2,6 hektāri zemes bez apbūves tiesībām. Zem daudzdzīvokļu mājām pašvaldība iznomā apmēram astoņus hektārus zemes – šī platība veidojas no domājamajiem zemesgabaliem zem ēkām atbilstoši neprivatizēto dzīvokļu skaitam (Jelgavā pašlaik ir 2010 neprivatizētu dzīvokļu). J.Kovaļevskis paskaidro, ka noteikumos iekļautais daudzdzīvokļu kooperatīvu apzīmējums attiecas tikai uz juridiski reģistrētiem kooperatīviem, Jelgavā tādu ir 16. Līdz šim zemes privatizācijas procesu nav sākuši trīs kooperatīvi: Satiksmes ielā 49, Vīgriežu ielā 38 un Pērnavas ielā 28.
Iznomātā zeme atrodas dažādos pilsētas rajonos. Koncentrētāk nomātās platības izvietotas Aviācijas un Viskaļu ielā, kur ar uzņēmējiem noslēgti vairāki zemes nomas līgumi par ražotņu celtniecību.
