5. oktobrī Lielajā Ģildē Latviešu simfoniskās mūzikas gada ietvaros notiks koncerts «Romualds Kalsons un domubiedri».
5. oktobrī Lielajā Ģildē Latviešu simfoniskās mūzikas gada ietvaros notiks koncerts “Romualds Kalsons un domubiedri”. Tajā skanēs komponista Romualda Kalsona izvēlētā programma – Pētera Barisona, Ādolfa Skultes, Alvila Altmaņa, paša R.Kalsona darbi.
Arī tas, ka Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Aleksandrs Viļumanis, ir R.Kalsona izvēle. Komponists pauž prieku par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un pārējo mākslinieku atsaucību, uzticību veidot programmu ar to autoru skaņdarbiem, kuru muzikālā valoda viņam patiesi tuva. “Pirmkārt, ir liels prieks, ka izdevās pierunāt uz šo koncertu atbraukt mūsu izcilo dziedātāju Ingu Kalnu, kas dziedājusi Ilzes lomu manā operā “Pazudušais dēls”, līdz ar to droši varu teikt, ka runas par “Pazudušā dēla” nāvi ir pāragras. Otrkārt, noteikti vēlējos, lai šajā koncertā skan kāda no mana skolotāja Ā.Skultes kompozīcijām, jo viņam esmu pateicīgs, ka esmu tāds, kāds esmu, simfoniskajām partitūrām, šajā gadījumā tā būs Poēma stīgu orķestrim. Man ļoti tuva ir arī P.Barisona muzikālā valoda, un viņa simfoniskā svīta “Bērnības rīti” ir ļoti spilgta mūzika, kas tiek atskaņota ļoti, ļoti reti. Visbeidzot, esmu gandarīts par to, kā savu ceļu mūzikā turpina pilnveidot mans skolnieks kompozīcijā A.Altmanis, kas ir arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieks. Man liels prieks, ka šo koncertu diriģēs tieši A.Viļumanis, kas līdz šim spoži interpretējis virkni manu skaņdarbu.”
P.Barisona simfoniskā svīta “Bērnības rīti” pieder viņa izteiksmē konkrētākajiem un noskaņā daudzkrāsainākajiem sacerējumiem. Autors nav tiecies uz lieliem vispārinājumiem, bet centies runāt tēlainā, saprotamā valodā, svītai ir piecas daļas – “Aizliegtā pastaiga”, “Pelēkās noriņās”, “Pēc pūpoliem”, “Dievnamā” un “Uz šūpolēm”.
Sidrabenē dzimušā un Jelgavā skolā gājušā A.Altmaņa koncerts alta vijolei un orķestrim “Modus vivendi” ir muzikāla drāma vienā daļā, pārdomas par dzīvi, vientulību, konfliktiem, apstākļiem, kas – kaut tikai uz laiku – ļauj pretējām pusēm pastāvēt līdzās. Sākotnēji iecerēts lielam simfoniskam orķestrim, bet 2002. gadā uzrakstīts kā pasūtījuma darbs mazam sastāvam; šogad komponists darbu pārstrādājis, tādēļ gaidāmais koncerts uzskatāms par “Modus vivendi” īsteno pirmatskaņojumu.
