Griežas laika rats, cik nu tā dzīve gara. Likās nupat bija jaunība, spēka gadi, un nu jau vecums. Rudens dabā, rudens sirdī. Paliek atmiņā tik mirkļi – gan skaisti, gan skumji. Bet, kamēr vēl spēks kaulos, jākustas!
Griežas laika rats, cik nu tā dzīve gara. Likās nupat bija jaunība, spēka gadi, un nu jau vecums. Rudens dabā, rudens sirdī. Paliek atmiņā tik mirkļi – gan skaisti, gan skumji. Bet, kamēr vēl spēks kaulos, jākustas! Patīkamus brīžus sagādā pastaiga pa mežu, sēņošana. Tikai žēl, ka mūsu skaistie koki tiek izzāģēti un pārdoti ārzemniekiem. Kļūst skumji, dzirdot kaucošo zāģu skaņas, kas atbalsojas klusajā mežā. Liekas pat putni pārstājuši dziedāt. Izzāģēto priežu vietā aug mazi kociņi. Paldies Dievam, ka tā, bet kad vēl tie izaugs? Mūsu paaudžu paaudzēm to neredzēt.
Gribas aiziet uz tirdziņu, kaut nedaudz piepelnīt pie pensijas. Nu nabadzīgs jau ir tas mūsu tirdziņš Satiksmes ielā, tomēr kādu pušķīti ziedu, pašas izaudzēto gurķīti, kabaci, zāļu tēju un vēl šādus tādus sīkumus mēs, pensionāri, ar smaidu varam piedāvāt pircējiem un esam pateicīgi viņiem par katru santīmu.
15. septembrī biju noskaņota aiziet uz tirdziņu. Vēl palikusi nedēļa līdz pensijai. Veikaliņš turpat blakus, kur par ietirgoto naudiņu arī iepērkos sev un sunītim. Dabā jau kļūst auksts un salti arī mums, sevišķi, ja nav gaidīto pircēju. Te, par prieku, priekšā nostājas jauns nedaudz iereibis vīrietis un divas dāmas. Vīrietis ļoti laipns – lai dāmas izvēlas divus pušķus par 40 santīmiem –, noliek uz galda man latu un gaida 60 santīmu atlikumu. Kad pirkums nokārtots, jaunie cilvēki sajūsmā aizskrien, gandrīz aizlido.
Tā man maciņā ir divi lati un vēl daži santīmi. Eju veikalā iepirkties. Kad pasniedzu pārdevējai naudu, man par pārsteigumu un kaunu izrādījās, ka viens lats ir viltots. To pasniedza jaunais cilvēks, kas pirka ziedus. Gribu ar avīzes starpniecību viņam pateikt “paldies”. Tāpēc jau arī viņa laipnība un smaids nebija īsts, bet viltots, ka apmānīja vecu cilvēku un jūtas gandarīts. Ticu, ka arī viņiem ir tuvi veci cilvēki, un, nedod Dievs, ja mani bērni ar viņu izdarītos kā šis vīrietis ar mani. Mums latiņš ir liela nauda, jau tā šodien ciešam, lai izdzīvotu.
Pārnākot mājās, mani apmīļoja uzticīgais sunītis par viņam pārnesto cienastu. Ieslēdzu radio, ko labprāt klausos, un tā man ir vienīgā izklaide mājās.
