Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi pēc pirmajām septembra nedēļām, kad viņu mācību iestādes virtuvē mainijās saimnieks un līdz ar to pie silta ēdiena tikt nebija iespējams, atkal palikuši bez pusdienām.
Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi pēc pirmajām septembra nedēļām, kad viņu mācību iestādes virtuvē mainijās saimnieks un līdz ar to pie silta ēdiena tikt nebija iespējams, atkal palikuši bez pusdienām. Kādēļ? Tikai tāpēc, ka ēdināšanas firma aizmirsusi vai arī apzināti nav vēlējusies līdz galam ievērot likumu un saskaņot savas darbības uzsākšanu ar Pārtikas un veterināro dienestu. Saprotams, gribēja jau noteikti, kā labāk – lai bērniem pieejamas siltas pusdienas –, bet viss sanāca daudz sliktāk – kas zina, kad audzēkņi tagad varēs kārtīgi paēst. Visi ar pašreizējo situāciju ir neapmierināti. Skolas vadība jūtas vainīga bērnu vecāku priekšā par neveiksmīgu firmas izvēli. Savukārt skolēniem visu dienu mācību iestādē nāksies iztikt ar līdzpaņemtām sviestmaizēm, salātiem vai neveselīgiem našķiem, jo diez vai atliks laika skriet uz kādu tuvējo kafejnīcu, lai paēstu pusdienas.
Firma, kas uzvarēja konkursā par bērnu ēdināšanu Spīdolas ģimnāzijā, Valsts ģimnāzijā un Vakara (maiņu) vidusskolā, nav vietējā. Šī tai ir debija mūsu pilsētā, žēl, ka tik bēdīga. Tas nav uzņēmums bez attiecīgas pieredzes – Rīgā firmas darbinieku gatavoto ēdienu baudījuši gan studenti, gan citi iedzīvotāji. Tiesa, ne visiem par to sakāmi tikai labi vārdi, daži arī galvaspilsētā, tāpat kā Jelgavas skolās, žēlojušies par augstajām cenām un mazajām porcijām. Rodas jautājums – kā šis uzņēmums nonāca mūsu pilsētā? Skaidrs, ka tas nenokrita no zila gaisa. “Ziņas” Izglītības pārvaldē mēģināja noskaidrot, kā risinājies konkurss par ēdināšanu minētajās skolās.
Izrādās, jau šā gada janvārī saaicināti visu skolu direktori, lai kopīgiem spēkiem un idejām izveidotu nosacījumu kopumu tām firmām, kas pretendētu uz skolēnu ēdināšanu. Un prasību nav bijis maz – sākot no ēdiena cenas un kvalitātes, līdz virtuves iekārtojumam. Visbeidzot šie nosacījumi iekļauti konkursa nolikumā, pēc kura tad arī vērtētas pieteikušās firmas.
Ne reizi vien gan plašsaziņas līdzekļos, gan sabiedrībā dzirdētas runas par dažādu konkursu organizēšanas procedūru, kad uzvar nevis labākā, bet gan firma, kas vairāk samaksājusi konkursa organizatoriem. Taču šoreiz diez vai to varētu attiecināt uz minēto konkursu par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Jelgavas skolās. Proti, pretendentu vērtēšanas procesā pastāvīgi piedalījušies arī ieinteresēto skolu direktori, un viņu atzinumi par firmām ņemti vērā pirmām kārtām, iekams konkrētam uzņēmumam sniegta pozitīva atbilde.
Diez vai skolu direktori, kas būtībā ir ļoti cieši saistīti ar skolēnu vecākiem, būtu ieinteresēti izvēlēties sliktāku vai dārgāku firmu, jo tad taču pār viņu galvām nemitīgu veltos sūdzību lavīna.
Vainojama ir pati firma, kas acīmredzot pārvērtējusi savus spēkus un iespējas. Plāni jau bijuši gana skaisti un atbilstoši visām prasībām, taču izpilde tik gludi vairs nav veikusies, tāpēc daži solījumi pārsprāguši kā mirdzoši ziepju burbuļi. Vai vienīgās sankcijas par solījumu neturēšanu būs Pārtikas un veterinārā dienesta uzliktais sods, rādīs laiks. Atliek vien cerēt, ka uzņēmumam izdosies sapurināties, lai skolēniem nevajadzētu solos sēdēt kurkstošiem vēderiem un gaidīt, kad tiks izsludināts jauns konkurss un atrasts kārtīgs ēdinātājs.
