Pēc veiktajām Lielupes ūdens paraugu analīzēm JRVP inspektori konstatējuši, ka zivju un vēžu slāpšanu pirmdien izraisījuši upē iepludinātie SIA «Jelgavas Cukurfabrika» notekūdeņi, kuru daudzums vismaz trīs reizes pārsniedzis limitu.
Pēc veiktajām Lielupes ūdens paraugu analīzēm Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes (JRVP) inspektori konstatējuši, ka zivju un vēžu slāpšanu pirmdien izraisījuši upē iepludinātie SIA “Jelgavas Cukurfabrika” notekūdeņi, kuru daudzums vismaz trīs reizes pārsniedzis limitu.
Kā “Ziņām” pastāstīja JRVP direktors Hardijs Verbelis, pēc analīzēm secināts, ka notekūdeņu izplūdes jeb emisijas atļautais daudzums vairākkārt pārsniegts: “Kā jau katru gadu, fabrikas notekūdeņu negatīvā ietekme vērojama cukurbiešu pārstrādes sākumā, kad vēl saglabājas silts laiks. Pārāk liels notekūdeņu daudzums no cukurfabrikas ieplūst ik gadu, par ko uzņēmums maksā vairāk nekā 100 tūkstošus latu dabas resursu nodokli. Šogad zivju, vēžu un citu ūdensdzīvnieku slāpšanu izraisīja apstākļu sakritība – vēja virziens, kas gandrīz aptur upes straumi, un augstā ūdens temperatūra, kuru dēļ arī radies skābekļa trūkums.” Pēc Latvijas Zivju resursu aģentūras Iekšējo ūdeņu laboratorijas speciālistu datiem, nedēļas sākumā ūdens temperatūra upē bija ap plus 12, plus 15 grādiem, bet skābekļa daudzums būtiski pazeminās tikai tad, ja ūdens temperatūra pārsniedz plus 22 grādus. No fabrikas upē ieplūstošo notekūdeņu temperatūra ir aptuveni plus 18 līdz plus 22 grādi.
SIA “Jelgavas Cukurfabrika” valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs pirms iepazīšanās ar oficiālo analīžu rezultātu dokumentu “Ziņām” atteica komentāru par vides pārvaldes inspektoru konstatētajiem faktiem, tomēr pieļāva, ka viens no pakārtotiem zivju slāpšanas iemesliem varētu būt uzņēmuma notekūdeņu pārlieku lielā koncentrācija, kas saglabājusies, jo ūdens pretvēja dēļ “stāvējis uz vietas”. Iepriekš J.Blumbergs noliedza, ka zivju un vēžu bojāeju izraisījusi uzņēmuma darbība.
Administratīvo pārkāpumu kodekss par šādu kaitējumu videi paredz piemērot naudas sodu no 100 līdz 1000 latu apmērā. JRVP direktors “Ziņām” uzsvēra, ka sods tiks uzlikts nevis par notekūdeņu emisijas pārsniegšanu, bet gan par to, ka šajā gadījumā ūdeņi izraisījuši ūdensdzīvnieku slāpšanu. Par soda apmēru JRVP lems nākamajā nedēļā.
H.Verbelis arī norādīja, ka iepriekšējā zivju slāpšanas reizē 2002. gada septembra vidū notekūdeņu daudzums bijis daudzkārt lielāks nekā šogad. Viens no zivju bojāejas iemesliem toreiz bija Jelgavas Cukurfabrikas nepilnīgi attīrītie notekūdeņi, kas saturēja biešu sulu un augsni. Zivju slāpšanu veicināja arī karstās vasaras dēļ samazinātais skābekļa daudzums upē un septembrī valdošais pretvējš upes tecējumam, kas traucēja ūdens pašattīrīšanos. Par neattīrītu notekūdeņu ieplūdināšanu Lielupē uzņēmumam bija jāsamaksā likumā paredzētais maksimālais naudas sods – 150 latu –, savukārt tikai 2003. gada decembrī par zivju un vēžu resursiem nodarīto kaitējumu Zivju fondā cukurfabrikai noteikts pārskaitīt 4750 latu.
Pašlaik situācija Lielupē stabilizējusies, un pēc vēja virziena maiņas vides pārvaldes inspektori atkārtotu kaitējumu videi nav konstatējuši.
Ja SIA “Jelgavas Cukurfabrika” neuzlabos ūdens attīrīšanas iekārtu darbu, uzņēmumam tiks nosūtīts brīdinājums par slēgšanu, vakar aģentūrai LETA sacīja vides ministra Raimonda Vējoņa padomnieks Didzis Jonovs. R.Vējonis lūdzis Valsts vides dienestu izvērtēt ūdens attīrīšanas iekārtu attīstību cukurfabrikā. Ja uzņēmums nepiedāvās plānu situācijas uzlabošanai, ministrs izteiks brīdinājumu par cukurfabrikas slēgšanu. Cukura tirgus attīstības pesimistiskās prognozes nedrīkst ietekmēt vides drošību, uzskata R.Vējonis.
