Kas tie tādi un kur tos var aplūkot? Tāds bija mans pirmais jautājums, kad Ķemeru Nacionālā parka speciālists Andis Liepa «Ziņas» uzaicināja aplūkot šos Latvijas dabai pagaidām neparastos dzīvniekus.
Kas tie tādi un kur tos var aplūkot? Tāds bija mans pirmais jautājums, kad Ķemeru Nacionālā parka speciālists Andis Liepa “Ziņas” uzaicināja aplūkot šos Latvijas dabai pagaidām neparastos dzīvniekus. Izrādās, tie mitinās brīvā dabā netālos kaimiņos – Tukuma rajona Slampē. Un, iespējams, drīz būs manāmi arī Jelgavas rajonā.
A.Liepa Ķemeros ir ES finansēta projekta “LIFE” koordinators un idejas par mitrāju aizsardzību virzītājs: “Stāsts par Slampes Dunduru pļavām, kurās tagad nomitināti savvaļas zirgi un taurgovis, sākās 1960. gadā, kad nolūkā padarīt pļavas piemērotākas lauksaimnieciskajai ražošanai, tur veikti plaši meliorācijas darbi.” Tad arī pārrakta Slampes upe, tā tika iztaisnota un atgādināja vienkāršu meliorācijas novadgrāvi. Tas veikts, lai paātrinātu ūdens noplūšanu no apkārtējām teritorijām, kā arī pazeminātu gruntsūdens līmeni. Lai nekas netraucētu ūdens plūšanai, no upes gultnes aizvākti visi dabiskie šķēršļi. Ar titānisku darbu iztaisnoto upi apdzīvoja tikai pret apkārtējo vidi mazprasīgas dzīvnieku un augu sugas.
Līdz ar Latvijas iestāšanos ES bija pieejami finanšu līdzekļi dažādiem ar vides aizsardzību saistītiem projektiem. Pašlaik tas ir lielākais realizētais “LIFE” programmas projekts, kura laikā renaturalizēta Slampes upe – Dunduru pļavās pēc speciāla projekta tā tika mākslīgi izlīkumota. Projekta mērķis ir atjaunot upes palienes regulāru applūšanu, tā veicinot upes bioloģisko daudzveidību. Dabīgai upei tuvinātas gultnes izrakšana ar laiku varētu radīt dzīvesvietu daudzām dzīvnieku sugām, kas apdzīvo dabiskās ūdensteces.
Lai arī darbi sākti tikai šogad, A.Liepa atzīst, ka izlīkumotās Slampes upes līčus un tuvējās pļavas par labu atzinušas ķīvītes un pļavās mītošās putnu sugas, kas šogad tur ligzdojušas nebijušā daudzumā. Daudz lielākā skaitā ligzdojušas arī vairāku sugu pīles.
Projektu Slampes upes izlīkumošanai izstrādājuši Latvijas speciālisti – divus gadus “Meliorprojekts”. Rakšanas darbus no šā gada janvāra līdz maijam veica firma “Visko”. “Īstenots Baltijā pirmais lielais upes renaturalizācijas projekts – aptuveni 2,1 kilometra garā posmā iztaisnotā upe ieguvusi astoņus jaunus līkumus. Tagad tās garums palielinājies līdz 4,6 kilometriem,” tā A.Liepa. Speciālists uzsver, ka upes gultnes profils un krastu reljefs rūpīgi veidots, lai veicinātu pārplūstošo palieņu pļavu biotopa formēšanos.
Slampes upes gultnes izlīkumošana ir tikai viens no projekta posmiem. Pašlaik Dunduru pļavās nožogoti aptuveni 160 hektāru. No tiem 50 hektāru ir mežs. Un tur nu ir tas, kas varētu ieinteresēt dabas draugus. A.Liepa: “2004. gada oktobrī Pasaules Dabas fonds ar Eiropas Lielo zālēdāju fonda (Large Herbivorous Foundation) atbalstu Ķemeru Nacionālajam parkam piegādāja 15 taurgovju no Beļģijas.” Izrādās, šī savvaļas govju šķirne sākta veidot pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ar nolūku pēc iespējas atjaunot sen izmirušo tauru ārējo izskatu un raksturu. Pļavās brīvi ganās arī no Papes atvesto savvaļas zirgu bariņš. Dzīvnieki nepieciešami, lai neļautu pļavām aizaugt ar krūmājiem un saglabātu to dabisko izskatu. Protams, pagaidām ar šiem dzīvniekiem ir par maz, lai varētu noganīt vairāk nekā simts hektāru, tāpēc Ķemeru Nacionālais parks noslēdzis līgumu ar SIA “Kalnāji” par pļavu papildu pļaušanu. Šāda veida biotopa saglabāšana nodrošina daudzu aizsargājamu dzīvnieku un augu sugu saglabāšanos. Starp tām var minēt griezes un savvaļas orhidejas. Izrādās, taurgovju ganīšanās īpatnības ir īpaši labvēlīgas ziedaugiem, kas vislabāk attīstās līdz galam nenoplūktā zālē.
Uz jautājumu, vai šaipusē sen neredzētajiem dzīvniekiem bijušas kādas grūtības, Andis atbild, ka pērnā ziema taurgovīm izrādījusies par bargu. Vairāki dzīvnieki gājuši bojā. Tad arī pieņemts lēmums taurgovis piebarot, kaut gan pret to kategoriski iebilduši Pasaules Dabas fonda pārstāvji. Viņi uzskata, ka izdzīvojušie dzīvnieki nodrošinās spēcīgas populācijas attīstību. Sava loma bijusi arī sabiedrības reakcijai – galu galā šie dzīvnieki lielā mērā atkarīgi no cilvēka.
Tagad savvaļas zirgiem un taurgovīm vienīgie dabiskie ienaidnieki esot vilki, kas manīti Slampes pusē. Tomēr arī šajā gadījumā pelēči pie kārotā nemaz tik viegli netiktu. Gan zirgiem, gan govīm ir savi “ieroči”, lai baru aizsargātu, – zirgiem – ērzeļu spēcīgās pakaļkājas, bet taurgovīm – iespaidīgie ragi.
Lai aplūkotu šos dzīvniekus (un ne tikai), braucot no Jelgavas, jādodas Jūrmalas virzienā. Tad pa Ventspils šoseju līdz pagriezienam pa kreisi uz Slampi. Pēc kāda kilometra nākamajā krustojumā jānogriežas vēlreiz pa kreisi. Līdz skatu laukumam būs vēl aptuveni četri kilometri. Nacionālā parka darbinieki iekārtojuši pamatīgu paaugstinājumu, no kura var palūkoties, kā pļavās ganās savvaļas zirgu bariņš. Taurgovis parasti uzturas pļavu attālākajā malā, tāpēc, lai tās aplūkotu tuvāk, būs uz turieni jādodas aptuveni kilometru pa labas kvalitātes zemes ceļu. Dienā, kad tur viesojās “Ziņas”, manīja vairākas stirnas, grauzējus ķēra piekūni. Tā ka ikvienam dabas draugam ir ko redzēt.
Obligāts nosacījums, kas jāievēro, – dzīvniekus nedrīkst barot. Pirmkārt, tas var būt bīstami pašam. Otrkārt, tie galu galā ir savvaļas dzīvnieki, kas pārtiek no dabiskas barības.
Individuālajiem apmeklētājiem vizīte nav obligāti jāpiesaka. Pirms kolektīvā apmeklējuma par to jāpaziņo Ķemeru Nacionālā parka administrācijai pa tālruni 7730078. Kam pieejams internets, nepieciešamo informāciju var smelties parka mājas lapā: http://www.kemeri.gov.lv/_Apmekletajiem/takas_govis.htm. Jāpiebilst, ka skatuvietās parka darbinieki ierīkojuši lieliskus informatīvos stendus.
A.Liepa pavēstīja, ka jau tuvākā gada laikā līdzīgs, tikai vēl vērienīgāks projekts tiks īstenots arī Jelgavas rajona teritorijā, kas ir iekļauta Ķemeru Nacionālajā parkā. Tiks iežogots mežs pie Kalnciema dolomītu karjera un Lielupes palieņu Odiņu pļavas. Tur arī ganīsies gan savvaļas zirgi, gan taurgovis.
