Jelgavas pils parku kā pastaigu vietu iecienījuši daudzi jelgavnieki.
Jelgavas pils parku kā pastaigu vietu iecienījuši daudzi jelgavnieki. Pavasaros jau tradicionālajā Stādu parādē dārzkopji tur lūko pēc kāda jaunuma savam košumdārzam, bet Pils saliņā visu vasaru notiek dažādi pasākumi. Ainavu arhitekti parku vērtē kā nekoptu un aizaugušu “mežu”, kas aizsedz grandiozo baroka celtni. “Ziņas” skaidroja, kā parks veidojies, kāds tas ir tagad un vai tajā plānotas izmaiņas.
Laukumā starp Driksu un Lielupi 1265. gadā ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns sāka celt pili, kas plānā bija konventa tipa ar stūru torņiem un apkārtmūri. Dažus gadsimtus vēlāk, 1737. gadā, Kurzemes landtāgs par Kurzemes hercogu ievēlēja Ernstu Johanu Bīronu, kas līdz ar savas valdīšanas sākumu uz līdzpilsoņu prātiem vēlējās atstāt graujošu iespaidu un, uzspridzinot kādreizējo Jelgavas pili, atbrīvoja vietu jaunai grandiozai būvei. Tās celšanai Bīrons uzaicināja Krievijas galma arhitektu Frančesko Bartolomeo Rastrelli, kas vadīja Jelgavas pils būvniecību.
Vieta baroka pilij par mazu
Kā izdevumā “Jelgavas pils” raksta Imants Lancmanis, pils novietojums upes krastā ir izdevīgs, taču vieta tik milzīgai būvei ir par mazu. “Šī īpatnība dzima reizē ar pašu pili. Bīrona godkārīgā vēlēšanās būvēt celtni tieši Ketleru pils vietā, lai uzsvērti demonstrētu dinastiju maiņu,” raksta I.Lancmanis.
Sarunā ar “Ziņām” Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte pastāstīja, ka šī Bīrona ideja atņēmusi baroka pilīm raksturīgo kompozīcijas saistību ar apkārtni. Ārpilsētas pilis parasti veidoja ar plašu parku un ansambli, lai celtne majestātiski paceltos tālas perspektīvas galā.
Sākotnēji Rastrelli Jelgavas pils ziemeļu pusē, kur tagad ir LLU Saimniecības daļas ēkas, un tālāk uz Pils salas ziemeļu pusi bija ieplānojis regulārus baroka stilam atbilstošus stādījumus, taču situācija pēkšņi mainījās un apstādījumiem naudas pietrūka. “Tikai 1816. gadā nojauca vaļņus ap pili un sāka veidot stādījumus,” stāstīja G.Linīte. Vēlāk ap pili iestādīti koki un ēka “iegrimusi” aizvien dziļākā lapotnē. Līdz ar to arhitektoniski stingri ieturētā barokālā iecere pakļauta romantiski ainaviskai videi.
Parks kļuvis par mežu
Tagad apkārt pilij daļā starp Lielupi un Driksu izveidots ainavu parks. Ainavu arhitekte LLU docente Gundega Lināre uz “Ziņu” jautājumu, kā vērtējams parks, atbildēja īsi: “Kur jūs redzat ainavu?!” Viņa atzina, ka ainava parkā pastāv tikai kā ģeogrāfisks, nevis mākslas jēdziens. “Tas, kas ar parku noticis pēc kara, ir tipiski Padomju Savienībai, kad ainavu arhitektūras kā specialitātes nebija. Tagad redzamas sekas – parkā katrs stāda, ko grib, un no ainavu parka izveidojies mežs. Grandiozo baroka pili drīz vairs nevarēs redzēt, arī iebraucot pilsētā no Rīgas, jo Lielupes krastā iestādītās zirgkastaņas izaugušas milzīgas.”
Ainavu arhitekte uzsvēra, ka latviešu zemnieki nekad svinīgās reizēs nav stādījuši kokus. Tas aizgūts no Bībeles, jo Izraēlā, kur sausa un tuksnešaina vide, koki ir nepieciešami. Latvijā un tagad arī pie Jelgavas pils vērojama situācija, ka, tiklīdz teritoriju atstāj nekoptu, tā tūlīt aizaug. “Mūsu klimatā jebkuros laikos lielāka nozīme bijusi saulainam pagalmam. Mums ir garas ziemas un rudeņi, tumšas novakares, bet pie pils neveidotās zirgkastaņas drīz, pirmkārt, pilnībā aizsegs skatu uz pili, bet, otrkārt, liegs tajā ieplūst gaismai, turklāt pa logiem vairs nebūs redzama Lielupe.”
Vēl nerealizējami plāni
Vienu no Jelgavas pils rekonstrukcijas variantiem 1998. gadā kā LLU ainavu arhitektūras specialitātes diplomdarbu piedāvāja tagadējais Jelgavas galvenais ainavu arhitekts Andrejs Lomakins. Pils parka projekts izgatavots kā franču regulārais parks, kas veidotu saskaņu ar baroka pili. Celtnes dienvidu pusē iecerēti regulāri stādījumi – simetrisks bukšu dzīvžogs ar puķu dobēm. Starp Lielo ielu un Jelgavas pili nav plānoti koki. A.Lomakins “Ziņām” atzina, ka plāns nav tehniska projekta līmenī. Viņš uzsvēra, ka pilij jābūt pilnīgi atklātai un labi pamanāmai. “Kā brīvā plānojuma parks tagad tas vērtējams labi, bet pagaidām ko mainīt nav noteikts par prioritāti,” sacīja A.Lomakins.
Savukārt ainavu arhitekte G.Lināre pārliecināta, ka parku var sakārtot, vienīgi izcērtot kokus: “Protams, ne visus, bet jāveido ainava, kāda raksturīga angļu parkam, – ar dažām koku grupām. Pēdējais laiks zirgkastaņām formēt apaļas lapotnes, tās piestāvētu baroka stila pilij. Parkā noteikti jāatstāj egles, taču, ja neplāno kokus izcirst, nepārdomāti iestādīta liepu aleja ejā uz pili tā skatu aizsegs pilnībā.” G.Lināre iesaka sākumā veidot plašu zālienu, jo īstenot regulāra parka projektu, viņasprāt, pagaidām LLU nav pa spēkam. “Cilvēkam vienmēr vajadzīga brīva vide apkārt,” uzsvēra ainavu arhitekte.
Atjaunos apgaismojumu
Par īstenotajiem un tuvākajā laikā veicamiem darbiem “Ziņas” vaicāja LLU direktoram Andrejam Garančam un galvenajam dārzniekam Valerijanam Konovalovam. Dārznieks pārliecināts, ka parkā kokus vairs nevajadzētu stādīt. “Vēl daži jāizzāģē, jo tie jau savu mūžu nodzīvojuši. Arī visas papeles ap Jelgavas pili un Valdekas parkā nozāģējām. Esmu bijis gan Sidnejas, gan Londonas dendroloģiskajā parkā, kur ap kokiem tiek atstāta brīva vide augšanai.” Zaļās masas atjaunošanai kā zālienam, tā koku lapotnēm nepieciešama gaisma. Parkā jāizcērt vecie filadelfi.
“Kur savulaik bija galvenais ceļš uz pili, bet tagad tas kalpo kā gājēju celiņš, gar malām augušos kokus izzāģējām, nu tur kuplo Holandes liepiņas. Tās turpmāk jāveido,” pastāstīja V.Konovalovs. Parka rietumu daļā iestādīta forsītiju grupa, kanāla pusē iepretim pilij – asinssārtās jāņogas.
Parka kanālā gadu gaitā izveidojusies bieza dūņu kārta, ko rada sabirušās lapas un citi organiski materiāli. Pēc LLU dārznieka sacītā, ir sāktas sarunas ar pilsētas vadību, lai kopīgiem spēkiem to iztīrītu. No parka puses šos darbus varētu veikt ar ekskavatoru, bet ar kokiem aizaugušajās vietās nepieciešams speciāls sūknis, lai, līdzīgi kā karjeros sūknē smiltis un granti, to darītu arī kanāla pamatnē.
LLU direktors “Ziņām” pauda, ka speciāli līdzekļi parka uzturēšanai un atjaunošanai paredzēti nav. Katru gadu tiek remontēti soliņi, bet pēdējos gados parkā ielikti elektrības kabeļi apgaismojuma atjaunošanai, jo tagadējais, pēc A.Garanča teiktā, “nolietojies par 95 procentiem”. “Ja LLU saņems valsts nacionālās investīcijas, apgaismojumu daļēji atjaunot varētu jau nākamgad, bet tuvākajā piecgadē plānojama celiņu nomaiņa,” sola direktors.
