Līdz nākamā gada septembra beigām Jelgavā, Zemgales Tehnoloģiskajā parkā, jāuzceļ Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs. Ēkas būvei un laboratoriju aprīkojumam domāto investīciju apjoms ir 2,84 miljoni eiro.
Līdz nākamā gada septembra beigām Jelgavā, Zemgales Tehnoloģiskajā parkā, jāuzceļ Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs (BITC). Ēkas būvei un laboratoriju aprīkojumam domāto investīciju apjoms ir 2,84 miljoni eiro.
Piektdien Jelgavas Dome un SIA “Zemgales Tehnoloģiskais parks” (ZTP) interesentus aicināja izbraukumā pa Lielupi ar kuģīti “Vecrīga”, lai iepazīstinātu ar BITC projektu, ko realizēs tehnoloģiskā parka vajadzībām iznomātajā 11 hektāru teritorijā Cukura un Krasta ielā.
Lielākā investīciju daļa – ES nauda
BITC tiek veidots, sadarbojoties Jelgavas Domei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kā arī trim nozaru asociācijām – Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu, Būvmateriālu ražotāju un Tehnisko ekspertu asociācijai.
Kā norāda ZTP direktors Dāvis Jansons, BITC būs tehnoloģiskā parka pilotprojekts un pirmā būve. Centra izveides budžets ir 2,843 miljoni eiro. No tiem lielāko daļu – divus miljonus eiro – veido Eiropas finansējums. Valsts atbalsts paredzēts 525 000 eiro apmērā, savukārt projekta realizētāju finansējums – 318 000 eiro. No kopējiem līdzekļiem 1,485 miljoni eiro domāti mūsdienīgas ēkas būvei 1900 kvadrātmetru platībā. Laboratoriju telpām, iekārtām un aprīkojumam plānoti 1,329 miljoni eiro. Par šo naudu BITC telpās izveidos Materiālu pētniecības un testēšanas, kā arī Būvju tehniskās apsekošanas un pētniecības laboratoriju. Savukārt zinātniskiem mērķiem un augstākajām tehnoloģijām domātās Rentgenstaru difrakcijas laboratorijas iekārta tiks izvietota RTU.
Par projekta līdzekļiem paredzēts izveidot arī nelielu biznesa inkubatoru – sešu uzņēmumu vajadzībām izbūvētas biroju un apspriežu telpas. Tā pakalpojumu nodrošināšanai, sekretariāta un darba vietu (kopumā 14) aprīkošanai uzņēmumiem plānots izlietot 28 000 eiro.
Pēc gada būs pirmie darbi
Centram jāsāk darboties līdz nākamā gada 30. septembrim, bet pēc tam divu mēnešu laikā jāiziet akreditācija, lai iegūtu Eiropā atzītus sertifikātus un varētu veikt būvmateriālu testēšanu.
Topošā centra nozīmi kā būtisku raksturo Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas prezidents Juris Reisons. Proti, katru gadu aug ES prasības materiālu, būvizstrādājumu un būvju tehniskajām īpašībām. Tuvākajos gados būvizstrādājumu jomā ES tiks reglamentēti vēl ap 450 dažādu standartu būvmateriāliem. Taču trūkst pētniecības un testēšanas laboratoriju. Tās ir tikai lielākajiem ražotājiem un nenodrošina nozares vajadzības un visus nepieciešamos pakalpojumus uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanai. Asociācijas izpilddirektors Žanis Šulcs atzīst, ka nozares pārstāvji par centra būvi balso ar abām rokām, jo tas radīs lielāku konkurenci citām nozares laboratorijām. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards uzsvēra zinātnes centra būvniecības nozīmību ārpus Rīgas – Jelgavā –, kur ir spēcīgas rūpniecības tradīcijas.
D.Jansons vērtē, ka BITC būs vērtīgs projekts visai Latvijai, jo veicinās uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību. Būvizstrādājumu ražotājiem tas ļaus samazināt produkcijas testēšanas izmaksas un laiku. Savukārt Jelgava nostiprinās savas kā rūpniecības pilsētas pozīcijas, tiks izveidotas jaunas darba vietas. BITC laboratorijām plānots piesaistīt LLU un RTU zinātnieku potenciālu.
Projekta realizētāju ieceres ir lielas. Sabiedrisko attiecību konsultantes Kristīnes Zeltiņas un Domes preses sekretāra Jāņa Kovaļevska izplatītajā informācijā teikts, ka BITC būs modernākais Baltijā un apkalpos būvmateriālu ražotājus no vairāk nekā desmit Eiropas valstīm. Paredzams, ka valsts ekonomikā BITC ik gadu ienesīs ap 3,76 miljoniem eiro. Atliek pievienoties RTU prorektora Leonīda Ribicka BITC iepazīstināšanas pasākumā izteiktajiem veiksmes vēlējumiem pēc gada izvērtēt padarīto un vārdu atbilstību darbiem.
ZTP izveidē Lielupes krastā nākamajos desmit gados plānots ieguldīt 20 miljonus latu. D.Jansons pauda, ka turpmāk ik gadu ZTP ekspluatācijā varētu nodot kādu nozīmīgu objektu. Tiesa, ZTP visā 11 hektāru platībā nepretendē vienīgi uz laboratorijām, pētniecības iestādēm un darījumu zonu. D.Jansons pieļauj, ka tehnoloģiskajā parkā varētu atrasties vismaz trīs BITC līdzīgi centri. Taču tas atkarīgs no uzņēmēju intereses. Projekta realizētājiem esot svarīgi, lai teritorija tiktu veidota kā pievilcīga pilsētas daļa ar labu arhitektūru, pakalpojumu, atpūtas un izklaides iespējām.
Ieguldīts daudz nodokļu maksātāju naudas
Finansiālā izteiksmē tehnoloģiskā parka projektā būtisks ir pašvaldības ieguldījums. No Jelgavas nodokļu maksātāju līdzekļiem pagājušajā gadā Dome par 94 596 latiem iegādājās divus zemesgabalus Krasta ielā. Vasarā Dome pieņēma lēmumu par nomas un pastāvīgu īpašuma objektu būvniecības tiesību piešķiršanu SIA “ZTP”. Abi zemesgabali un zeme Cukura ielā 2b (kopumā 11 hektāru) firmai iznomāti uz 20 gadiem ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem – ZTP pašvaldībai gadā maksās 2809 latus jeb 0,024 latus par kvadrātmetru.
Līdztekus tam pašvaldības pagājušā gada budžetā 4000 latu piešķirts zinātnes un tehnoloģiju parka detālajam plānojumam, vēlāk – vēl 15 000 latu tehniskā projekta izstrādei Peldu ielas turpinājumam ZTP teritorijā.
Nesen noslēdzies konkurss par Peldu ielas izbūves pirmo kārtu ZTP teritorijā. Tajā uzvarējusi SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība “Igate””. Uzņēmumam par 330 079 latiem līdz decembra vidum jāpabeidz ielas izbūve, lai varētu piekļūt pie pirmās ZTP teritorijā būvēt plānotās ēkas. Sākumā ielai paredzēts šķembu klājums. Šogad iecerēts sākt arī komunikāciju – elektropievades līnijas un ūdensvada – izbūvi. Teritorijas iekārtošana turpināšoties arī nākamajā gadā.
Pērn rudenī Dome kā partneris nolēma piedalīties Dienvidrietumanglijas Reģionālās attīstības aģentūras sagatavotajā projektā “Ilgstspējīga ūdensceļu vides un ekoloģiskā plānošana” un no pašvaldības līdzekļiem nodrošināt ES “Life Environment” programmai iesniegtā projekta ieviešanai nepieciešamo līdzfinansējumu gandrīz 352 000 eiro apmērā un nodrošināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus 56 874 eiro. Starp projekta aktivitātēm bija piekrastes zonēšana atbilstoši piemērotākajām izmantošanas iespējām, pastaigu un velo maršrutu izveide, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un palielināšana, satiksmes radītā piesārņojuma mazināšana, pretplūdu pasākumu organizēšana, dambja būve Lielupes krastā, kur atrodas cukurfabrika, individuālā apbūve, atpūtas zona. Taču iesniegtais projekts netika atbalstīts un finansējumu nesaņēma.
D.Jansons skaidroja, ka projekta realizētāji meklēs citas iespējas, un apliecināja – pašvaldības funkcijas tehnoloģiskā parka izveidē noslēgšoties ar komunikāciju izbūvi.
“Ziņas” jau rakstīja, ka ZTP bija vienīgais pretendents, kas Domē pieteicās uz 11 hektāru zemesgabala nomu un pastāvīgu īpašuma objektu būvniecības tiesību piešķiršanu tehnoloģiskā parka izveidei. Firma Komercreģistrā reģistrēta pagājušā gada 27. maijā – mēnesi pēc tam, kad Dome izsludināja konkursu. Četras dienas vēlāk tā iesniedza piedāvājumu Domei, bet 10. jūnijā konkursa komisija firmu atzina par uzvarētāju. Rīgā reģistrētās SIA “ZTP” pamatkapitāls ir 10 000 latu, īpašnieki – divas citas pērn reģistrētas firmas – SIA “Kapitālo investīciju kompānija” un SIA “Zemgales tehnoloģijas”. Pirmā reģistrēta Rīgā, pamatkapitāls – 21 00 latu. SIA rīkotājdirektors ir D.Jansons, bet vienīgais īpašnieks – 1975. gadā dzimušais rīdzinieks Edgars Romanovskis. SIA “Zemgales tehnoloģijas” reģistrēta Jelgavā, Skolotāju ielā, pamatkapitāls – 7500 latu. Firmas īpašnieks – SIA “Alis”, kuras īpašnieks savukārt ir uzņēmējs un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas vadītājs Imants Kanaška.
ZTP valdes priekšsēdētājam D.Jansonam paraksta tiesības firmā bija kopā ar valdes locekli Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Jelgavas nodaļas vadītāju pašreizējo Domes priekšsēdētāja vietnieku Aigaru Rubli. Pēc deputāta mandāta iegūšanas viņš savas pilnvaras nolika. A.Rublis bija arī SIA “Zemgales tehnoloģijas” rīkotājdirektors. Kā sacīja A.Rublis, viņu šajā amatā nomainījis Aivars Šembels no SIA “Alis”.
Par darījumiem ar zemi ZTP vajadzībām paskaidrojumus Domes priekšsēdētājam A.Rāviņam prasīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis. Uz jautājumu par iznākumu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke apgalvoja, ka pēc atbildes izvērtēšanas ministrija pārkāpumus darījumos ar zemi nav atzinusi. Darījumus izvērtēja arī Korupcijas un noziedzības apkarošanas birojs, materiāli bija iesniegti Valsts kontrolei, Drošības policijai. Iestāžu sabiedrisko attiecību pārstāvji “Ziņām” nespēja operatīvi atbildēt, bet A.Rāviņš piektdien norādīja, ka tehnoloģiskā parka sakarā pašvaldība pieredzējusi pārbaudes, taču nelikumības nav konstatētas.
