Ieguldot ap 20 miljonu latu, Jelgavā, Lielupes krastā, nākamo gadu laikā tiks izveidots lielākais inovāciju parks reģionā – Zemgales Tehnoloģiskais parks.
Ieguldot ap 20 miljonu latu, Jelgavā, Lielupes krastā, nākamo gadu laikā tiks izveidots lielākais inovāciju parks reģionā – Zemgales Tehnoloģiskais parks (ZTP). Šā parka pirmais objekts – Būvizstrādājumu inovāciju un testēšanas centrs (BITC) – būs modernākais Baltijā, kas apkalpos būvmateriālu ražotājus no vairāk nekā desmit Eiropas valstīm.
Pašvaldības interese šā projekta realizācijā – maksimāli efektīvi attīstīt pilsētas ekonomisko kapacitāti. Ideja par ZTP veidošanu sākās jau 2002. gadā ar vairākiem pētījumiem. Tika izzināta gan parka iespējamā atrašanās vieta, gan tas, kādā jomā būtu perspektīvi virzīt ZTP darbu. Sākotnēji uzsvars tika likts uz pārtikas ražošanas tehnoloģiju izstrādi, taču laika gaitā ieviestas korekcijas – kā perspektīvākā nozare noteikta būvniecība. Akcenti mainījās 2003. gadā, kad tirgus pieprasījums skaidri norādīja uz būvniecības straujo attīstību un nepieciešamajiem pētījumiem šajā jomā. Taču tas nenozīmē, ka perspektīvā ZTP strādās tikai būvniecības testēšanā – jau skaidri definēts, ka parka teritorijā taps arī laboratorijas un testēšanas centri pārtikas un kokrūpniecības produkcijai.
Pašvaldības ieguldījums – sakārtota infrastruktūra
ZTP ir biznesa institūcija, kurā apvienojušies Rīgas un Jelgavas uzņēmēji, sev par mērķi izvirzot minētās teritorijas attīstību. Taču pasaules prakse liecina, ka šādi projekti nevar sekmīgi realizēties bez valsts un pašvaldības atbalsta – dažviet šādus projektus pat simtprocentīgi finansē valsts vai pašvaldības. Jelgavā investīcijas ZTP izveidei piesaistīs izveidotā biznesa institūcija, savukārt pašvaldības uzdevums būs sakārtot teritorijas infrastruktūru, izbūvējot jaunas maģistrālās ielas, ierīkojot nepieciešamās komunikācijas. Darbs sākts jau šoruden ar Peldu ielas turpinājuma izbūvi, ieguldot ap 400 tūkstošiem latu. Iela tiks sakārtota tiktāl, lai nodrošinātu pirmā ZTP objekta – BITC – būvniecības sākšanu. Nākamgad infrastruktūras sakārtošana turpināsies.
Pašvaldība risina arī jautājumu par dambja izbūvi gar Lielupes krastu.
Jelgava nostiprinās rūpniecības pilsētas statusu
Aprēķini liecina, ka līdz ar BITC projekta īstenošanu būvmateriālu ražošanas apjomi Latvijā ik gadu varētu palielināties par aptuveni pieciem procentiem.
BITC tiks izveidots, sadarbojoties Jelgavas Domei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU), kā arī trim nozaru asociācijām — Metālapstrādātāju, Būvmateriālu ražotāju un Tehnisko ekspertu asociācijai. Tā realizēšanai jau piesaistīti ES fondu līdzekļi 2 miljonu eiro apmērā. Plānots, ka līdz 2006. gada 30. septembrim centrs sāks darbu, un vēl pēc diviem mēnešiem paredzēta tā akreditācija, kas ļaus veikt materiālu testēšanu un iegūt visā Eiropā atzītus sertifikātus.
Produkcija ar augstu pievienoto vērtību, inovatīva produkcija un jebkura pētniecība nozares mērogā var attīstīties tikai tad, ja šī nozare ir konkurētspējīga tradicionālās produkcijas līmenī. Šo secību nedrīkst neievērot: spēcīga pamatnozare un tikai tad jaunas idejas, jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību un augstās tehnoloģijas, nevis otrādi.
ZTP ir liels solis ceļā uz šo mērķi. Pateicoties BITC, Jelgava kā rūpniecības pilsēta nostiprinās savas pozīcijas, tiks izveidotas jaunas darba vietas, turklāt būvizstrādājumu ražotāji varēs samazināt produkcijas testēšanas izmaksas un laiku. Paredzam, ka valsts ekonomikā BITC ik gadu ienesīs ap 3,7 miljoniem latu.
ZTP mērķis sadarbībā ar LLU un RTU ir veicināt to nozaru attīstību parkā, kuras abās minētajās universitātēs ir spēcīgas, un sadarbībā ar šo nozaru uzņēmumiem, pētniecības iestādēm veidot kopējus ilgtermiņa sadarbības projektus (piemēram, BITC), par fizisko platformu šim mērķim izmantojot ZTP.
Saistībā ar teroristu īstenotajām globālajām aktivitātēm, kas vērstas pret dažāda veida būvēm, katru gadu aug ES prasības materiālu, būvizstrādājumu un būvju tehniskajām īpašībām. Paredzams, ka līdz 2009. gadam ES tiks reglamentēti vēl aptuveni 450 dažādu standartu būvmateriāliem. Taču viena no nozīmīgākajām nozares problēmām ir pētniecības un testēšanas laboratoriju trūkums. Lielākajiem būvniecības materiālu ražotājiem ir pašiem savas testēšanas laboratorijas, tomēr tās nenodrošina nozares vajadzības un nepieciešamos pakalpojumus uzņēmējiem konkurētspējas paaugstināšanai. Ražotājam bieži vien jāvēršas dažādās laboratorijās vienlaikus vai jāmeklē palīdzība ārvalstīs, kas būtiski ietekmē produkcijas testēšanas izmaksas un prasa daudz laika.
Jāsāk ar tradicionālajām nozarēm
ZTP direktors Dāvis Jansons uzsver, ka šis ir ļoti vērtīgs projekts Latvijas ekonomikai, jo jau sen runāts par to, ka mūsu valstī nepieciešams attīstīt uz zināšanām balstītu ekonomiku. “Šis projekts tāds ir. Tas vienlaikus ir vērsts gan uz tradicionālas nozares nostiprināšanu, attīstību, gan uz pētniecības un inovatīvo procesu veicināšanu, kas ir īpaši būtiski, jo tieši uz tradicionālajām nozarēm balstās Latvijas ekonomika un tieši tās spēj nodrošināt stabilu tautsaimniecības attīstību un augstu nodarbinātības līmeni. Ir jauki runāt par augstajām tehnoloģijām, nepieciešamību “inovēt” un izstrādāt patentējamus produktus ar milzīgu pievienoto vērtību, par to, ka jāmeklē specifiskas nišas augsto tehnoloģiju jomā utt., taču ir jāsaprot, ka spēja to realizēt atkarīga no tā, cik spēcīgas ir tradicionālās nozares, uz kuru bāzes visiem šiem procesiem risināties. Līdzīgi kā būtu muļķīgi runāt par intensīvām pētniecības aktivitātēm un lielu daudzumu jaunu inovatīvu produktu izstrādi uzņēmumā, kuram ir neliels un nestabils apgrozījums un kurš vēl tikai cīnās par vietu tirgū ar savu pamatprodukciju. Ir taču zināms, ka pētniecība un jaunu produktu izstrāde prasa lielus finanšu ieguldījumus (virs 5 procentiem no apgrozījuma) un šādas aktivitātes tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs parasti tiek realizētas lielos uzņēmumos, kuriem ir pietiekami resursi, stabila vieta produkcijas tirgū, vai arī uzņēmumos, kas darbojas specifiskos sektoros. Taču šiem sektoriem salīdzinoši ar tradicionālajām nozarēm ir niecīgs īpatsvars tautsaimniecībā.”
D.Jansons uzskata, ka pētniecības un inovāciju procesu veicināšanai jāpievērš lielāka uzmanība un jāsāk nevis ar augsto tehnoloģiju nozarēm, bet ar tradicionālajām, jo to attīstībai ir daudz dziļāka un sazarotāka ekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību. BITC izveides projekts tam ir spilgts piemērs. “Jāsaprot, ka tradicionālās nozares bija, ir un nekur nepazudīs, un, kamēr mēs tajās neradīsim labvēlīgus apstākļus inovāciju attīstībai, bet meklēsim “inovācijas” tikai jaunās nozarēs un augstajās tehnoloģijās, mums neizdosies radīt ilgtspējīgu pamatu uz zināšanām balstītas tautsaimniecības attīstībai.”
Parka direktors prognozē, ka pilnībā ZTP projekts varētu realizēties desmit gadu laikā – ik gadu atklājot kādu jaunu objektu parka teritorijā. Viņš arī piebilst, ka Jelgava kā piemērotākā vieta šīs idejas īstenošanai izvēlēta vairāku apsvērumu dēļ. “Lai veidotu zinātniskos parkus, nepieciešama ražošanas attīstība teritorijas tuvumā, kā arī zinātniskais potenciāls – Jelgavā mēs to atradām, jo pilsētā strauji attīstās rūpniecība un zinātnisko potenciālu savukārt var nodrošināt LLU.”
ZTP teritorija kā pievilcīga pilsētas daļa
ZTP atradīsies 11 hektāru teritorijā Lielupes krastā, kas ir pilsētas daļa. Lai arī lielākoties šo platību aizņems pētniecības iestādes, laboratorijas, biroji un nelielas ražotnes, jāuzsver, ka šī nebūs industriāla zona. Tā kā ZTP atradīsies pilsētas centrā, vienlaikus tā teritorija tiks veidota kā pievilcīga pilsētas daļa ar augstvērtīgu arhitektūru un pakalpojumu, darījumu, rekreācijas un izklaides zonu pat liela mēroga pasākumiem.
Pilsētas detālajā plānojumā šis ir kvartāls, kurā paredzētas arī servisa institūcijas – kafejnīcas, dzīvojamās ēkas un tā tālāk. Būtiski uzsvērt, ka nelielās ražotnes, kas teritorijā atradīsies, ir eksperimentālas un ražošana tur notiks nelielos apmēros, neatstājot īpašu ietekmi uz apkārtējo vidi.
***
Svarīgākie BITC projekta skaitļi un fakti
– Projekta kopējais budžets – 2 843 828 eiro. Finansējuma avoti: Eiropas finansējums – 2 000 000 eiro, valsts finansējums – 525 000 eiro, pašu finansējums – 318 000 eiro.
– Uzbūvēta moderna ēka Jelgavā, ZTP teritorijā, ar 1900 kvadrātmetru telpu platību par kopējo summu 1 485 794 eiro.
– Izbūvētas laboratoriju telpas, iegādātas iekārtas un aprīkojums par 1 329 000 eiro:
– materiālu pētniecības un testēšanas laboratorija;
– būvju tehniskās apsekošanas un pētniecības laboratorija;
– RTU telpās Rīgā izvietota rentgenstaru difrakcijas laboratorija.
– Biznesa inkubators – uzņēmumu vajadzībām izbūvētas un labiekārtotas atbilstošas biroju un apspriežu telpas, biroju vietas sešiem uzņēmumiem.
– Biznesa inkubatora pakalpojumu nodrošināšanai iegādāta jauno uzņēmumu atbalsta infrastruktūra, aprīkojot sekretariātu un darba vietas jaunajiem uzņēmumiem (kopā 14 darba vietu).
Kopā paredzētā summa 4. un 5. punktiem – 28 000 eiro.
***
Ekonomiskais efekts no BITC (EUR)
Tiešais; Netiešais; Kopā
Materiālu pētniecības
un testēšanas laboratorijas 1 164 635 875 519 2 040 155
Būvju tehniskās apsekošanas un pētniecības laboratorija 136 112 483 016 619 129
Difraktometrijas laboratorija 252 995 252 995
Biznesa inkubators 6 396 842 026 848 422
KOPĀ x x 3 760 701
***
BITC klienti
BITC klienti būs būvmateriālu ražotāji, metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumi, tuvāko ārvalstu sertifikācijas institūcijas, tirgus aizsardzības iestādes un tiesu instances, arhitekti un būvnieki, pasniedzēji un studenti. BITC izcenojumi par būvizstrādājumu testēšanu būs ievērojami zemāki nekā līdzīgās laboratorijās Rietumeiropas valstīs un zemāki pat par Lietuvas references laboratorijas testu izcenojumiem. Turklāt BITC izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ saruks transporta izmaksas. Tomēr visbūtiskākais – ievērojami augstākas intelektuālā īpašuma aizsardzības iespējas jaunu produktu izstrādes gaitā: tiks samazināts produktu izveidei nepieciešamais laiks.
Katrā valstī ir izdevīgi uzturēt vismaz vienu references laboratoriju, bet Latvijā pašlaik tādas nav nevienas. BITC laboratorijas kļūs par references laboratorijām savā jomā Latvijā.
