Šķiet, nav tāda cilvēka, ja nu vienīgi tantiņas pagalmā, kas priekšroku dod «Čigānietei» un neseko līdzi pasaules slavenāko FIB aģentu Foksa Maldera un Danas Skalijas gaitām ne mazāk slavenajā seriālā «The X-Files».
Šķiet, nav tāda cilvēka, ja nu vienīgi tantiņas pagalmā, kas priekšroku dod «Čigānietei» un neseko līdzi pasaules slavenāko FIB aģentu Foksa Maldera un Danas Skalijas gaitām ne mazāk slavenajā seriālā «The X-Files».
Jau pavisam drīz, 19. jūnijā, uz ASV kinoekrāniem sāks demonstrēt jaunu mākslas filmu ar tādu pašu nosaukumu. Tajā darbosies tie paši tipi. Kā jau tas nopietnam projektam pienākas, līdz ar šo filmu (šoreiz gan jāsaka pirms filmas, 2. jūnijā) radās arī «X-Files: The Soundtrack», kurā tātad ir apkopota filmā dzirdamā mūzika. Par to tad arī parunāsim sīkāk.
Kā jau parasti albumi, kurus apskatām šai rubrikā, «The X-Files» ir pilns ar lieliskiem, vairāk vai mazāk zināmiem māksliniekiem, no kuriem šai gadījumā 95 procentus veido rokvienības.
Mūzika patiešām kosmiska, akustiska un it kā zem zvaigznēm izpildīta. Taču, lai arī te pārsvarā pārstāvētas rock vienības ar atbilstošu mūzikālo materiālu, sastopamas arī gaisīgākas kompozīcijas, piemēram, Stinga un «Aswad» regijiskā grupas «The Police» melnā hīta «Invisible Sun» pārveidojums, kas ar savu, es pat teiktu, naivumu tik ļoti izceļas starp pārējiem šai diskā, ka man ir ļoti grūti iedomāties, kurā filmas brīdī tas varētu skanēt. Kinomūzikā rūdītie zviedri «The Cardigans» («Romeo+Juliet», dziesma «Love Fool»), ar savu līderi, blondo zviedrieti Ninu Personi priekšgalā, kā jau ierasts, skan labi, pavisam mierīgi un nelabojami sentimentāli. Disks kopumā izklausās visai alternatīvi, kas būtībā, ja ieskatāmies sarakstiņā, ir pilnīgi pašsaprotami.
Īpaši no šīs skaņu pārpilnības gribētos izcelt Losandželosas punk apvienību «X» (darbojas jau kopš ’70., taču nepelnīti nav spējusi izsisties ārpus saulainās Kalifornijas robežām) un dziesmiņu «Chrystal Ship» (grupas «The Doors» klasiskā kompozīcija jaunās, ritmiskākās skaņās). Tāda, ziniet, amerikāniskota nesenā britu Kerisas no «Catatonia» un «Space» hīta «Ballad of a Tom Jones» versija, kur šo divu mākslinieku vietā dzirdams duets, ko veido Džons Doe un Eksene Karvenka. Perfekts gabals, kas no oriģināla atšķiras galvenokārt ar tempu, jo «Durtiņu» oriģināls ir lēna balāde. Iegaumējiet šīs grupas nosaukumu, jo nepaies divas trīs nedēļas, kad «Eksiešu kristāla kuģis» būs neatņemama sastāvdaļa katra sevi cienoša radio pleilistēs.
Bet kanādietes Sāras Maklahanas dziedātā «Black» izklausās tā, it kā Malders un Ko nabadzīti būtu aizmirsuši uz kādas neapdzīvotas planētas. Nu ļoti skumji skan.
Vēl šai albumā ir pārstāvēti «The Foo Fighters» (kuru «Walking After You» kritiķi jau paspējuši nodēvēt par labāko šo grandžeru biogrāfijā); «The Cure»; ekspresīvā Björka; Noels Galahers, un visu šo noslēpumiem apvīto padarīšanu noslēdz «Dust Brothers» (tie paši «The Chemical Brothers») ar savu variāciju par nu jau nemirstīgo «The X-Files Theme» (kuru radījis Marks Snovs, bet savulaik remiksējis arī nesen mūsu pusē pabijušais «DJ DADO»).
Albumā pavisam ir 14 kompozīciju, un līdztekus jau minētajiem māksliniekiem te sastapsiet veselu plejādi nepazīstamu grupu, kas tamdēļ nebūt nav sliktākas. Diezgan pārsteidzoši, ka fantastiska žanra filmā, kur valda citplanētieši un augstas tehnoloģijas, skan nevis techno, bet gan augstvērtīga rokmūzika.
