Latvijas politiķi uzskata, ka jaunā ES politika cukura ražošanas nozarē var likvidēt tās pastāvēšanu arī Latvijā. Pašlaik arī citu ES dalībvalstu protestu dēļ reforma ir apturēta.
Latvijas politiķi uzskata, ka jaunā ES politika cukura ražošanas nozarē var likvidēt tās pastāvēšanu arī Latvijā. Pašlaik arī citu ES dalībvalstu protestu dēļ reforma ir apturēta.
Bija paredzēts, ka gandrīz pēc četriem gadiem ES atvērs savas robežas, lai varētu sākt cukura importu no trešajām pasaules valstīm. “Rezultātā ieplūdīs lētais cukurs, piemēram, no Etiopijas un Sudānas. Tādējādi ES ienāks neprognozējams jēlcukura daudzums,” uzskata Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Oskars Kastēns. Pašlaik Latvijā cukura nozare ieņem nozīmīgu vietu valsts ekonomikā, un tiek lēsts, ka peļņa tajā ir aptuveni seši miljoni latu. “Ziņas” jau rakstīja, ka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzinis, ka mūsu valsts zemnieki ieviesuši vienas no modernākajām cukurbiešu tehnoloģijām ES. Tas nozīmē, ka viņi būtu konkurētspējīgi Eiropas tirgū. Pašlaik Latvijas cukura kvota noteikta 66 400 tonnu apmērā. Ņemot vērā mūsu cukurfabriku jaudu un augošo cukura patēriņu, kvota varēja būt par trešdaļu lielāka. Izrādās, pie pašreizējā kvotas apjoma uz vienu iedzīvotāju mūsu zemnieki ir neizdevīgākā situācijā nekā Rietumeiropas fermeri. Latvijā uz vienu iedzīvotāju tiek saražots aptuveni 30 kilogramu cukura, bet Dānijā pat 77 kilogrami. Ekonomisti lēš, ka pie piedāvātā 42,5 procentu cenu samazinājuma cukurbietēm un 39 procentu cenu samazinājuma cukuram nozare Latvijā vairs nebūs dzīvotspējīga.
Tiek uzskatīts, ka cukura reformas dēļ ieguvēji būs tā patērētāji. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka zemnieki cukurbiešu audzēšanas modernizācijā ieguldījuši desmitiem miljonu latu, bet Eiropas Komisijas piedāvātā vienreizējā kompensācija sedz tikai 14 procentu no investīcijām.
Acīmredzot līdzīga situācija cukura ražošanas nozarē ir arī daudzās citās ES dalībvalstīs, tāpēc minētais process ir bloķēts. Kā informē M.Roze, pret reformas projektu, tāpat kā Latvija, iebilst arī citas ES jaunās dalībvalstis. Pat tādas vecās dalībnieces kā Spānija, Itālija un Grieķija uzskata, ka cukura tirgus reforma nav nepieciešama. Ar šīm valstīm izrādījies pietiekami, lai cukura reformas projektam būtu nodrošināts nepieciešamais bloķējošais mazākums.
Jāpiebilst, ka kompensācijas par cukura ražošanas pārtraukšanu saņemtu Latvijas divas cukurfabrikas. Izrādās, Jelgavas Cukurfabrika varētu iegūt aptuveni 30 miljonu eiro lielu kompensāciju. Liepājas Cukurfabrikas pārstāvji nolieguši, ka viņi naudas dēļ varētu pārtraukt ražošanu, bet jelgavnieki līdz šim atbildējuši izvairīgi.
