Vakar Valsts vides dienesta, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti veica plašu pārbaudi Jelgavas Cukurfabrikā un Lielupē. Speciālisti teic, ka atkārtota zivju slāpšana nav novērota.
Vakar Valsts vides dienesta, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti veica plašu pārbaudi Jelgavas Cukurfabrikā un Lielupē. Speciālisti teic, ka atkārtota zivju slāpšana nav novērota.
Kā “Ziņām” pastāstīja PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis, inspektori akciju sabiedrībā “Jelgavas Cukurfabrika” veikuši iekārtu un tehnoloģiskā procesa pārbaudi, kā arī atkārtoti paņēmuši notekūdeņu paraugus. Rezultāti gaidāmi tikai nākamās nedēļas sākumā. A.Žilvinskis uzsvēra, ka līdz šim veiktajās analīzēs lipīgu slimību ierosinātāji nav konstatēti.
PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs kā vienu no zivju slāpšanas iemesliem pieļauj nepietiekami attīrītu notekūdeņu ievadīšanu Lielupē: “Lai gan rūpnīca attīrīšanas ietaises nodrošinājusi ar filtriem, pēc to uzstādīšanas situācijas uzlabošanās nav novērota. Pēc biešu mazgāšanas sakņu dezinficēšanas procesā ūdenim tiek pievienots nātrija hipohlorīds, kas līdz ar termoūdeņiem, kuros karsēšanas rezultātā pazemināts skābekļa daudzums, no cukurfabrikas nosēddīķiem nokļūst upē. Savukārt uzņēmums ūdeni biešu mazgāšanai atkārtoti ņem no Lielupes, tā vēl vairāk samazinot skābekļa klātbūtni.” Lauksaimniecības universitātes Ķīmijas katedras vadītāja profesore Ilze Čakste “Ziņām” nātrija hipohlorīdu raksturoja kā toksisku savienojumu, kas sadaloties tieši rada skābekli, taču kaitīgais elements tajā ir hlors.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis kā ticamāko zivju slāpšanas iemeslu min bioloģisko procesu norisi upē. “Pašlaik siltā laika ietekmē straujāk norisinās augu pūšanas procesi, kuros lielos daudzumos tiek patērēts skābeklis, arī ūdens līmenis upē varētu būt augstāks,” teica H.Verbelis. Viņa vietniece Biruta Puķīte “Ziņām” arī akcentēja, ka “fabrikas notekūdeņos ir augsts cukura saturs, savukārt cukuru šķelšanas procesā tiek patērēts ļoti daudz skābekļa”.
Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes darbinieki sadarbībā ar PVD un PVD Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra speciālistiem turpina uzraudzīt situāciju upē. Pagaidām ķīmisku elementu klātbūtne dzīvām būtnēm toksiskos daudzumos upē nav konstatēta.
