Jau mēnesi Lauku atbalsta dienests pieņem iesniegumus no lauksaimniekiem, kas vēlas pieteikties priekšlaicīgai pensijai. Speciālisti vērtē, ka zemnieki izrāda lielu interesi par šo iespēju.
Jau mēnesi Lauku atbalsta dienests (LAD) pieņem iesniegumus no lauksaimniekiem, kas vēlas pieteikties priekšlaicīgai pensijai. Speciālisti vērtē, ka zemnieki izrāda lielu interesi par šo iespēju. Vairāki lauksaimnieki par to arī “Ziņām” pauda gandarījumu, lai gan likumdošanā noteikto vecumu vēl nav sasnieguši.
No mūsu rajona atbalsta saņemšanai dokumentus iesnieguši četri zemnieki. LAD Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītāja Sniedze Āboliņa “Ziņām” pastāstīja, ka lauku attīstības plāna pasākumam “Priekšlaicīgā pensionēšanās” pieteikušies zemnieki no Lielplatones, Vircavas un Svētes pagasta. Vēl vairāki gatavo dokumentus.
Iesniegumus un pavaddokumentus var iesniegt Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē Dobeles ielā 41a, Jelgavā. To izvērtēšana notiek trīs mēnešus.
Kas var pretendēt?
Atbalsta programmas mērķis ir veicināt lauku saimniecību attīstību, nomainot un uzlabojot tās menedžmentu un iesaistot jaunus un ekonomiski aktīvus cilvēkus.
Atbalstam var pieteikties fiziska persona – saimniecības atdevējs, kā arī persona, kas strādā atdevēja saimniecībā. Lai pieteiktos atbalstam, vismaz desmit gadu pirms saimniecības nodošanas jānodarbojas ar lauksaimniecisko darbību un pretendentam jābūt vismaz 55 gadus vecam, bet vēl nesasniegušam valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu brīdī, kad pretendents tiek apstiprināts atbalsta saņemšanai.
Komerciālā lauksaimnieciskā darbība jāpārtrauc
Lai pretendētu uz atbalsta saņemšanu, saimniecības vidējiem ieņēmumiem (tajā skaitā subsīdijas) četru iepriekšējo noslēgto gadu periodā jābūt vismaz 2400 eiro, turklāt saimnieciskās darbības ieņēmumu lielākajai daļai jābūt gūtai tieši no lauksaimnieciskās darbības. Saimniecības atdevējs par savu darbību pēdējos četrus gadus ir atskaitījies Valsts ieņēmumu dienestam. Pieteikšanās brīdī saimniecībai jāpārtrauc komerciālā lauksaimnieciskā darbība, taču drīkst turpināt nekomerciālu darbību un ēku izmantošanu.
Saimniecību, kā arī visu zemi vai daļu no tās var nopirkt vai saņemt dāvinājumā cita fiziska vai juridiska persona. Saimniecības pārņēmējs izstrādā uzņēmējdarbības plānu, kurā paredzēta nodotās saimniecības ekonomiskā dzīvotspēja nākamo trīs gadu laikā pēc iesnieguma apstiprināšanas. Nākamajam īpašniekam jābūt atbilstošai izglītībai un profesionālajām iemaņām. Saimniecības pārņēmējs ir tiesīgs turpināt attīstīt lauksaimniecisko darbību saimniecībā jau pastāvošā nozarē vai to mainīt, kā arī sākt nelauksaimniecisko darbību, kas ir savienojama ar lauku vides kvalitātes uzlabošanu vai aizsardzību, ja ar lauksaimniecisko darbību nevar sasniegt ekonomisko dzīvotspēju. Jaunajam īpašniekam saimniecībā saimnieciskā darbība jāveic vismaz piecus gadus.
Pensionēties var arī strādnieki
Strādniekam, kas nodarbināts atdodamajā saimniecībā un vēlas priekšlaicīgi pensionēties, pilnībā jāpārtrauc lauksaimnieciskā darbība, kā arī jābūt vismaz 55 gadus vecam, bet ne valsts pensijas vecumā, un pēdējos piecos gados vismaz puse no sava darba laika jānostrādā par zemnieku saimniecības palīgu vai strādnieku. Šim strādniekam saimniecības atdevēja saimniecībā ir jāstrādā ne mazāk kā divus gadus pilnu darba laiku četru gadu periodā pirms saimniecības atdevēja priekšlaicīgās pensionēšanās un ir jābūt sociālās apdrošināšanas sistēmas dalībniekam.
Cik ilgi saņems?
Saimniecības atdevējs ikmēneša pensiju var saņemt 15 gadu no lēmuma apstiprinājuma brīža, bet ne ilgāk kā līdz 75 gadu vecuma sasniegšanai. Savukārt saimniecības strādnieks pensiju saņems no lēmuma apstiprināšanas līdz valsts vecuma pensijas sasniegšanas brīdim, bet ne ilgāk kā desmit gadu.
Noteikumi paredz, ja atbalsta saņēmējs mirst noslēgtā līguma darbības laikā, viņa pensiju par atlikušo periodu LAD izmaksā personai, kam saskaņā ar likumdošanu ir apstiprinātas mantojuma tiesības.
Apmēru nosaka iepriekšējie ienākumi
Atbalsta kompensācijas lielums atkarīgs no dažādiem parametriem un tiek aprēķināts pēc speciāli izstrādātas formulas. Sīkāku informāciju par pensijas aprēķināšanu, kā arī par pieteikšanās kārtību un nosacījumiem var atrast rokasgrāmatā, kas izstrādāta atbalsta pretendentiem, kā arī LAD interneta mājas lapā: www.lad.gov.lv.
LAD Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītāja S.Āboliņa “Ziņām” norādīja, ka pirmām kārtām pensijas kopapjoms atkarīgs no līdzšinējiem saimniecības ienākumiem, bet minimālā summa varētu būt 172 lati mēnesī.
LAD speciālisti uzsver, ka pensijas turpmākajā laika periodā pārrēķinātas netiks, tāpēc iesaka lauksaimniekus pārdomāt, kurā gadā labāk pieteikties šim pasākumam, jo saimniecības dati pa gadiem mainās. “Iespējams, ka izdevīgāk šai programmai būs pieteikties nākamgad.”
Izmaksās reizi trīs mēnešos
Atbalstu izmaksās reizi ceturksnī par iepriekšējo periodu. Maksimālais gada pensijas apmērs saimniecības atdevējam nedrīkst pārsniegt 15 000 eiro gadā. Ja saimniecības atdevējs pēc apstiprināšanas atbalstam sāks saņemt valsts vecuma pensiju, priekšlaicīgās pensijas lielums tiks samazināts par valsts vecuma pensijas apmēru. Saimniecības strādnieka gada pensija tiek noteikta, ievērojot limitu 3500 eiro gadā un kopējo limitu 35 000 eiro.
Vairāki ierobežojumi
Piesakoties priekšlaicīgajai pensijai, jāievēro arī vairāki ierobežojumi. Ja pensijas saņēmējs turpina veikt lauksaimniecisku darbību nekomerciālos nolūkos, par to nevar saņemt atbalstu – nedz valsts tiešos maksājumus vai papildu valsts tiešos maksājumus, nedz valsts subsīdijas. Saimniecībai nepiešķirs arī atbalstu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmežošanai. Noteikumi paredz, ka priekšlaicīgi pensionēties nav iespējams, ja atbalsta pretendentam ir saistības Lauku attīstības plāna pasākumu “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” un “Standartu sasniegšana” ietvaros.
Zemnieki vērtē atzinīgi
Sesavas pagasta zemnieku saimniecības vadītājs Edgars Rencis “Ziņām” teica, ka šo atbalsta pasākumu lauksaimnieki gaidījuši jau vairākus gadus. Viņam zināmi vairāki paziņas, kas steidz iespēju pieteikties pensijai. Arī Dina Skrodere, kas Jaunsvirlaukas pagastā zemnieku saimniecībā “Ulmaņi” audzē dārzeņus un graudaugus, atzīst, ka līdz ar programmas atvēršanu lauksaimniekiem radusies iespēja saņemt papildu atbalstu: “Man gan attiecīgais vecums vēl nav sasniegts, tomēr iespēju pensionēties agrāk vērtēju labi. Vienīgā problēma – vai vecie ļaus strādāt jaunajiem.” Par to noraizējies arī zemnieku saimniecības “Līči” īpašnieks Modris Jansons. Lai gan komerciālās darbības dēļ viņš atbalsta saņemšanai pretendēt nevar, saimnieks teic: “Pat ES šāda atbalsta programma daudzās valstīs ir tikai sapnis. Līdz ar šā pasākuma īstenošanu laukos tiek atbrīvota vieta jaunajiem.” Viņš gan uzsvēra, ka daudziem gados veciem lauksaimniekiem “grūti būs atzīt, ka jaunie saimniekot prot tikpat labi un vēl labāk”.
