Katra jauna situācija sākumā mūs mazliet biedē, vēlāk padara gudrākus vai slīpētākus. Pirms pāris gadiem, sākot mācīties Valsts ģimnāzijas 7. klasē, jaunā skola man likās kā neizbrienami džungļi. Savukārt tagad nespēju iztēloties, kā būs augstskolā.
Katra jauna situācija sākumā mūs mazliet biedē, vēlāk padara gudrākus vai slīpētākus. Pirms pāris gadiem, sākot mācīties Valsts ģimnāzijas 7. klasē, jaunā skola man likās kā neizbrienami džungļi. Savukārt tagad nespēju iztēloties, kā būs augstskolā.
Kas kopīgs un atšķirīgs jaunākajiem audzēkņiem vidējā un augstākajā mācību iestādē?
Pirmkursnieki ir savdabīgi
Pirmā kursa studenti vēl ir tie paši skolēni. Par viņiem ir grūti spriest, jo notiek adaptācija, viņi vēl īsti neizprot, ko nozīmē studēt augstskolā. Jaunieši šajā laikā mācās pastāvēt paši par sevi, viņiem vēl trūkst atbildības izjūtas. Viņiem ir jāstrādā patstāvīgi, bet viņi to vēl neprot. Daudz kam būtiskam netiek pievērsta vajadzīgā uzmanība. Pašlaik vēl grūti pamanīt nopietnību – jūtama vieglprātība. Skolā mācās stundu laikā, bet augstskolā ir citādi – cita mācību forma, cita izpratne par nodarbībām un darbu.
Ar laiku interese par studijām kļūst arvien lielāka. Tad jaunieši sāk apzināties, kā tas ir – būt studentam.
“Pirmkursnieki ir diezgan nedroši, viņi mācās runāt, uzstāties. Bet jau 2. kursā tā vairs nav. Jaunie studenti ir interesanti – katrs ar savu īpatnību, kas vēlāk izpaužas citādi, viņi pierod un pielāgojas,” stāsta LLU Sociālās katedras Valda Kronberga.
Septītie vēl nav apdedzinājušies
Septīto klašu skolēni ir darboties griboši, viegli aizdedzināmi jebkurai idejai. Kolektīvā trūkst sadarbības prasmes, jo viņi vēl nepazīst cits citu un skolotājus, viņi vēl ir bērni. Nepieciešams laiks, lai pierastu pie pasniedzēju darba stila.
Viņi spēj būt nežēlīgi tieši. Visu, kas ienāk prātā, pasaka, nedomājot par sekām. Pieaugot cilvēks mēdz noklusēt pirmā mirkļa iespaidus.
Vecākajās klasēs skolēni visu uztver kā pašsaprotamu, zina, ko var sagaidīt cits no cita, sadarbība kļūst vieglāka. Tomēr viņi ir kūtrāki, jo jau ir apdedzinājušies, degsme vairs nav tik liela. Vēlāk skolēni jau ir kļuvuši slīpēti, arī saprot, ka viss prasa darbu un trakās idejas jārealizē pašiem.
“Manuprāt, vieglāk ir strādāt ar vecāko klašu jauniešiem – viņu domāšana un uztvere ir kā pieaugušam cilvēkam. Savukārt mazie vēl meklē sevi, viņiem visa pasaule ir tikai balta vai melna. Viņu personības cenšas nostiprināties,” tā par septītās klases audzēkņiem domā Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Silva Sandra Dārzniece.
Izrādās, katrs sākums ir grūts ne tikai jaunā ceļa sācējiem, bet arī tiem, kas šajā ceļā kā ceļa stabiņi darbojas gadu no gada.
