Nesen publicēti kāda pētījuma rezultāti, ko veica vairākās ES dalībvalstīs. Pēc «Eurobarometer» pasūtījuma iedzīvotājiem taujāja, kāda ir viņu attieksme pret atomenerģijas izmantošanu.
Nesen publicēti kāda pētījuma rezultāti, ko veica vairākās ES dalībvalstīs. Pēc “Eurobarometer” pasūtījuma iedzīvotājiem taujāja, kāda ir viņu attieksme pret atomenerģijas izmantošanu. Izrādās, teju puse Latvijas iedzīvotāju (49 procenti) pauž negatīvu attieksmi pret elektroenerģijas iegūšanu, izmantojot atomelektrostacijas (AES). Tajā pašā laikā pozitīvi atomenerģijas izmantošanu kā alternatīvu enerģijas iegūšanu atbalsta 39 procenti mūsu valsts iedzīvotāju. 46 procenti aptaujāto uzskata, ka atomenerģijas izmantošana ļautu samazināt visu ES valstu ekonomikas atkarību no importētajiem naftas produktiem. Interesanti, ka 56 procenti respondentu piekrīt, ka kodolenerģijas izmantošana neveicinātu tik strauju siltumnīcas efekta veidošanos kā naftas produktu izmantošana. Tajā pašā laikā pētījums apliecina, ka 60 procentiem pilsoņu atomenerģijas izmantošana izraisa bažas par iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību, bet divreiz mazāk izjūt satraukumu par to, ka atomelektrostaciju ekspluatācijas gaitā varētu notikt radioaktīvo materiālu noplūde.
Kā domā kaimiņi? Izrādās, ļoti līdzīgi – gandrīz puse ir pret atomenerģijas izmantošanu. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse citu ES dalībvalstu iedzīvotāju to atbalsta. Pētījums atklāja arī kādu likumsakarību, proti, pozitīvi par elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās izsakās pārsvarā iedzīvotāji līdz četrdesmit gadiem un ar labām zināšanām par šo enerģijas iegūšanas veidu.
Jāatgādina, ka jau tuvākajos gados Latvija nonāks neapskaužamas izvēles priekšā – kur ņemt elektroenerģiju par cenu, kuru spēs samaksāt pašmāju iedzīvotāji un ražotāji. Ja atceramies, tad pārredzamā nākotnē paredzēts slēgt vienu no relatīvi lētās elektroenerģijas avotiem Ignalinas AES Lietuvā. Vispārzināms ir fakts, ka no neatkarīgiem elektroenerģijas avotiem lielā mērā esam atkarīgi tik, cik sniega bagāta bijusi ziema. Ja Dieviņš to nav žēlojis, Daugavas kaskādes HES elektroenerģiju spēj saražot tik daudz, ka tās pat paliek pāri. Taču tas ir tikai dažus mēnešus gadā. Pārējais jāmēģina kompensēt ar pašmāju TEC saražoto un importēto elektroenerģiju. Pirmās darbojas, izmantojot no Krievijas importēto dabasgāzi. Savukārt importa elektrība nāk no Igaunijas ar degslānekli kurinātajām TEC un tās pašas Ignalinas, kuru nākotnē slēgs. Tāds ir situācijas rēbuss, kas agri vai vēlu būs jāatrisina. Jebkura strausa politika, mēģinot risinājumu “nogrūst” uz vēlāku laiku vai citu valdību, situāciju tikai vēl vairāk sarežģīs.
Par to, kāds būtu pareizais risinājums, jāsāk speciālistu diskusijas nekavējoties. Jāatgādina, ka galu galā būs jāizvēlas – būvēt jaudīgu TEC, kurā dedzinās relatīvi lētās ogles, celt vēl vismaz vienu HES uz Daugavas vai nopietni apsvērt – būvēt pašiem vai kooperēties ar kaimiņiem jaunas un modernas AES būvē. Jebkura veida TEC palielinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju, ja vien kurināšanai neizmanto koksni, kas ir nereāli lielo apjomu dēļ. Jauns HES jau tā saasinātu ekoloģisko situāciju Daugavā. AES galvenā problēma ir kodolatkritumu glabāšanu pēc izmantošanas, kas izmaksā ļoti dārgi. Pašlaik tajā pašā Eiropā tiek celtas jaunas AES, kas būs pietiekami drošas no visiem viedokļiem. Atsaukties uz saules vai vēja enerģijas izmantošanu, reāli domājot, nav nopietni, jo neatrodamies tajā klimatiskajā zonā, kur vējš pūš pastāvīgi un pietiekami, lai dotu nopietnu ieguldījumu elektroenerģijas bilancē valsts mērogā. Tādi ir rēbusa jautājumi, kam būs jārod atbildes tuvāko gadu laikā, lai kādu dienu mūs nesagaidītu nepatīkams pārsteigums, ka ienākumu pielikumu “apēdis” elektroenerģijas tarifa lēciens. Tautas aptauja šoreiz nebūs īstais risinājums.
