Lai arī negribīgi, drēgnie rudens vakari tuvojas. Vēl šonedēļ tos būtiski nejutīsim, bet oktobra otrajā pusē gan. Vienīgais glābiņš – meklēt iespējas, kā sasildīties.
Lai arī negribīgi, drēgnie rudens vakari tuvojas. Vēl šonedēļ tos būtiski nejutīsim, bet oktobra otrajā pusē gan. Vienīgais glābiņš – meklēt iespējas, kā sasildīties. Viens to darīs, ieritinājies segā, ar vilnas zeķēm kājās, kāds cits, muguru rīvēdams gar mūrīša sāniem. Bet ļoti labi ir sasildīties, dzerot ko siltu, – tēju, kafiju, siltu pienu, buljonu vai ko citu.
Kafija un tēja ir tik populāri dzērieni, ka daudzi bez tiem nevar iztikt ne dienu. Dažam tas ir pieradums, citam nepieciešamība, vēl kādam – rituāls. Tomēr liela daļa cilvēku ikdienā kafiju aizvieto ar mūsu pašu zemītē augušiem augiem, ko arī sauc par tēju. Tās mēdz būt dažādas, ar dažādām īpašībām un funkcijām.
Kofeīns gan kafijā, gan tējā
Gan kafija, gan melnā tēja, arī mūsu zāļu tējas, ir dabiski, no augiem iegūti produkti. Medicīnas docente Vija Eniņa skaidro, ka citās zemēs iegūtajā kafijā un melnajā tējā atšķirībā no mūsu floras augiem ir pavisam citas vielas. Tajās ir kofeīns (tējā pat vairāk nekā kafijā), kas ir tonizējoša un uzmundrinoša viela, kuras dēļ šie dzērieni visā pasaulē kļuvuši pieprasīti. Ir situācijas, kad dzērieni uzmundrina un palīdz, bet, lietojot pārlieku daudz, veselībai tie var būt arī kaitīgi. Daudzi cilvēki jau kļuvuši atkarīgi no kofeīna, jo kafiju un tēju bauda ne tikai paguruma brīžos, bet aiz pieraduma, dažkārt pat pārāk lielā daudzumā. Protams, ir arī cilvēki, kas kafiju un tēju neatzīst, uzskatot to par indi, un dod priekšroku mūsu zāļu tējām. Taču arī tās jālieto mēreni, lai nerastos veselības problēmas.
Kompleksās tējas
Ārsti uzskata, ka ikdienā vislabāk lietot tā saucamās kompleksās tējas, kas sastāv no dažādiem drogu maisījumiem. Tādas var iegādāties veikalos un aptiekās vai arī pagatavot mājās – gan ārstniecībai, gan ikdienas dzērienam. Maisījumā, kas tapis no vairākiem komponentiem, to daudzums ir neliels. Tādējādi organisms daudzveidīgas bioloģiski aktīvas vielas – ēteriskās eļļas, vitamīnus, mikroelementus un citus komponentus – saņem nelielās, līdzsvarotās devās, kas labvēlīgi ietekmē vielmaiņu.
Ārstnieciskās tējas
Ārstniecības augu drogas, ko varat iegādāties aptiekā vai vākt paši, visbiežāk izmanto uzlējumiem un novārījumiem. Ja drogas gatavo ārstnieciskiem nolūkiem, nepieciešams ievērot īpašu augu koncentrāciju un tējas gatavošanas paņēmienus pēc noteiktas tehnoloģijas, norāda V.Eniņa. Ārstnieciskās tējas parasti ir izteikti tumšā krāsā un rūgtu garšu. To lietošana palīdz sasniegt noteiktu ārstniecisku efektu saaukstēšanās slimību, stresa, apetītes trūkuma, urīnceļu iekaisumu gadījumos, noder vielmaiņas uzlabošanai un citiem mērķiem atkarībā no tā, kādas bioloģiski aktīvas vielas tējas sastāvā ietilpstošie augi satur.
Zāļu tējas
Ikdienā lielākā daļa no mums lieto garšīgas, aromātiskas un krāsainas tējas, ko sauc par zāļu tējām. Tāpat kā iepriekš minētās, tās gatavo no augu drogām, bet, lai tēja būtu aromātiska, garšīga un patīkama, ārstnieciskajām drogām pievieno aromātiskās – piparmētru, melisas, upeņu lapas, kumelīšu ziedus, pelašķa, vīgriezes ziediņus, raudenes, mazā mārsila lakstus un citas. Garšas buķeti var papildināt ar rožu, pīlādža, smiltsērkšķa augļiem, tie ir arī labs karotīna, citu vitamīnu un pektīnvielu avots. Pievienot var kaltētu ābolu šķēlītes, citrusaugļu mizu gabaliņus. Tējai košumu piešķirs nedaudz asinszāles, dzeltenās kaķpēdiņas ziedi.
Zāļu tējai jāprot ne tikai sarūpēt izejvielas, bet arī pareizi to pagatavot. V.Eniņa stāsta, ka, drogu maisījumu aplejot ar verdošu ūdeni, tam ļauj 10 – 20 minūšu ievilkties. Pēc tam, ja nepieciešams, tēju saldina ar cukuru, bet vislabāk – ar medu. Mainot augu komponentus un to attiecības, var iegūt ļoti daudz interesantu tēju variantu gan garšas, gan krāsas ziņā. Docente norāda, ka šādās zāļu tējās ir daudzveidīgs augu bioloģiski aktīvo vielu klāsts, kas ir nelielā koncentrācijā, tāpēc nav jūtams tik izteikts to darbības efekts, kāds tas ir ārstnieciskiem nolūkiem domātiem uzlējumiem. Šāda tēja veicina organisma vielmaiņu, uzlabo pašsajūtu, dod enerģiju un dzīvesprieku.
Kafija
Pētījumi rāda, ka no rītiem kafiju dzer apmēram 88 procenti pasaules iedzīvotāju un tā ir otrs visbiežāk uzturā lietotais dzēriens pēc ūdens. Tasīte kafijas satur 80 – 120 miligramu kofeīna. Šī viela stimulē fizisko aktivitāti, paaugstina garīgā darba spējas, uzlabo reakciju. Savukārt lielā daudzumā kafija var iedarboties nomācoši. Kofeīns ietekmē arī elpošanu, paātrina sirdsdarbību. Tā uzsūkšanās organismā atkarīga no kafijas pagatavošanas veida. Ja to dzer ar cukuru, uzsūkšanās ātrums stipri samazinās.
Portālā “Apollo” minēts kāds interesants fakts par jaunākajiem pētījumiem – pretēji līdzšinējam uzskatam kafijā ir ļoti daudz labu īpašību. Dzēriens nomierina cilvēku stresa laikā, aktivizē vielmaiņas procesus muskuļos, palielina enerģijas izstrādāšanos. Zinātnieki secinājuši, ka salda kafija cilvēku dara pat tievāku.
Ko un kā dzeram
Anita, 43 gadi: Dienu mājās sāku ar krūzīti aromātiskas un garšīgas tējas. Pēc tam darbā kā rituāls katru rītu tiek izdzerta lielā krūze kafijas, kas man palīdz pamosties un sniedz uzmundrinājumu. Dienas laikā patērēju vēl vienu divas krūzes. Kafijas dzeršana man izveidojusies par rituālu un pieradumu. Esmu dzirdējusi, ka tēja labāk uzmundrina, bet, to izbaudot, secināju, ka uz mani tas neattiecas. Tēja paaugstinot arī asinsspiedienu, bet manā organismā tā nenotiek. Ar tēju mēdzu sasildīties, kad esmu nosalusi, vai arī iemalkoju to kopā ar bērniem. Citus siltos dzērienus tikpat kā nelietoju vai dzeru maz.
Ieva, 27 gadi: Esmu tēju piekritēja un kafiju lietoju ļoti maz. Kafija man izraisa miegainību. Tēja man garšo vislabāk, izņemot zaļo. No rīta pamosties palīdz melnā tēja ar pienu. Veikalā pērku sveramās aromātiskās tējas. Dienā vidēji patērēju litru šā dzēriena ar minimālu cukura piejaukumu. Man ir arī savs tā pagatavošanas rituāls. Sasildītā tējkannā ieberu nedaudz tējas, apleju to ar karstu (ne vārošu) ūdeni un ļauju pāris minūšu ievilkties, pēc tam noslēdzu arī tējkannas snīpīti, lai ārā neizkļūst tvaiki. Kad tēja ievilkusies, dzeram to labi siltu. Mūsu ģimenē labprāt tiek baudīta tēja no piparmētrām, kas aug pašu dārzā. Tā garšīga ir arī auksta. Drēgnos vakaros mēdzu sildīties gan ar tēju, gan karsto šokolādi.
Mārtiņš, 31 gads: Kopš 14 gadu vecuma dzeru tikai kafiju, turklāt lielos daudzumos. Dienā varētu būt ap trim litriem. Kolēģi brīnās, kā varu izturēt, bet esmu tā pieradis, ka bez kafijas vienkārši jūtos slikti. Ja to nedzeru, sāp galva. Kafiju lietoju, lai uzturētu normālu pašsajūtu. Esmu pilnībā atkarīgs no kafijas. Ar šo dzērienu lielākoties aizvietoju arī pusdienas. Tēju dzeru ļoti reti, jo tā vienkārši nav tik garšīga! Aukstos vakaros arī sildos vienīgi ar karstu kafiju, un manam miegam tā netraucē.
