Tā uzskata Jānis Zvīnis, kas nu nekādi nav pieskaitāms kritizētājiem. Ilgus gadus vadījis Lielplatones lopkopības izmēģinājumu staciju, tagad SIA «Lielplatones zeme» kolektīvu.
Tā uzskata Jānis Zvīnis, kas nu nekādi nav pieskaitāms kritizētājiem. Ilgus gadus vadījis Lielplatones lopkopības izmēģinājumu staciju, tagad SIA «Lielplatones zeme» kolektīvu.
Pensijas vecumu esmu sasniedzis, bet ko tad tie cilvēki darīs, ja sēdēšu mājās? viņš saka šiem laikiem neierastā atbildības izjūtā.
Savulaik spēcīgā valsts saimniecība izputējusi kā nieks. Ne te vairs zinātnieku, ne šķirnes ganāmpulka izkopšanas darbu. Vien izdzīvošanas rūpes. Par lepno senatni un tās vietu šodienā liecina izkārtnes pārpalikumi pie pils gala durvīm. Kad SIA būs pilnībā oficiāla un pilntiesīga, nolupušā vietā varēs likt jauno uzrakstu.
Mēs izmantojam 750 hektāru zemes: 230 hektāru no pagasta, pārējais no īpašniekiem un mantiniekiem nomāts, stāsta Jānis Zvīnis. Mums pašiem Zemesgrāmatā nav ne hektāra. Pussimtam strādātāju un pusotram simtam govju, vēl nobarojamiem lopiņiem zemes ir par maz. Es saprastu, ja tās zemes nebūtu. Ir! Tikai stāv atmatā. Tas, kam to pagasts piešķīris, vai nu negrib, vai nespēj apstrādāt. Piemēram, tāds Agarskis ienāca te kā Breša zemnieks, dzīvo Jelgavā, bet Lielplatonē 300 hektāru atstājis kā rudenī pēc biešu vākšanas. Vēl kaut kāds zemnieks pametis neapstrādātus 400 hektāru. Ir jau ir jādod zemei atpūsties, taču kas par daudz, tas par daudz. Tā taču nav kaut kāda smiltiņa visauglīgākā Zemgales zeme! Es nezinu, pēc kādiem kritērijiem pagasta zemes komisija vadījās, laukus tā sadalot. Varbūt steigā nepaspēja tā nopietni apdomāt? Valstī zemes reformu vajadzēja pabeigt līdz 1997. gada 1. novembrim, bet Lielplatonē tas viss bija padarīts jau 1996. gada rudenī.
Kā tur bijis, kas zina, taču Lielplatones mehanizatori spiesti strādāt tikai pusslodzi un pelnīt pusalgu, lai gan prasmes un gribēšanas labi strādāt tiem vīriem netrūkst. Možeiko, Baloži – tās ir ne tikai pagastā pazīstamas mehanizatoru dinastijas.
Ja vēl vismaz pārsimt hektāru dabūtu… cerīgi spriež Jānis Zvīnis.
SIA «Lielplatones zeme» kontrolpakete ir nopirkta. Tagad tikai jāsaimnieko. Parādu kolektīvam nav, algas tiek izmaksātas regulāri. Būdami Rīgas piena kombināta akcionāri, lielplatonieši gadā uz galvaspilsētu aizgādā 750 tonnu piena. Kvalitatīva! Savukārt liellopu gaļai labs noiets atrasts Ķirsona uzņēmumā «Lido». Un tur jau nu arī šādu tādu preci neiepērk. Vēl naudiņu nopelna, pārdodot aptuveni 90 tonnu cūkgaļas. No 400 tonnu izaudzēto graudu puse paliek pašu lopiņiem, otru pusi pārdod, meklējot pircēju, kas var samaksāt normālu cenu normālā termiņā.
Katra diena atnes kādas rūpes, saka Jānis Zvīnis. Bet tāds jau tas lauksaimnieka darbs ir kā tai vardei krējuma podā jāgrozās, kamēr sviests sakuļas.
Katru dienu jau tas sviests varbūt arī neiznāk, taču tāpēc uzreiz plinte krūmos ar’ nav jāmet. Galu galā joprojām turēdams atbildību par pussimtu cilvēku un SIA īpašumu, Jānis Zvīnis plāno rītdienu un cer, ka ne tikai pagasta, bet arī valdības lēmumi būs saprātīgi un lauksaimniekus neiznīcinoši. Ka arī vecie ļaudis, kas mūžu šepat godprātīgi nostrādājuši, varēs atvilkt elpu un ne tikai dienišķo maizīti, bet arī kādu gardumu nopirkt, pie dakteriem aiziet un labas zāles iegādāties.
Tepat Lielplatonē mīt arī visi trīs Zvīņu bērni. Juris ir šoferis un 2. kursa students Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē, Līga ir internātskolā audzinātāja, Ilze strādā Elejas degvielas uzpildes stacijā. Dienas jo priecīgākas ģimenes mājiņā dara arī divas mazmeitiņas un mazdēliņš.
