Šogad rudens mūs lutina ar siltu un skaistu laiku. Svētdienas rītā spoži spīd saulīte, un mēs spriežam, ka brīvdienās sēdēt mājās būtu grēks. Sākam domāt, kur kopā ar bērniem doties. Izrādās, tālu nav jāmeklē – braucam uz Tērveti!
Šogad rudens mūs lutina ar siltu un skaistu laiku. Svētdienas rītā spoži spīd saulīte, un mēs spriežam, ka brīvdienās sēdēt mājās būtu grēks. Sākam domāt, kur kopā ar bērniem doties. Izrādās, tālu nav jāmeklē – braucam uz Tērveti!
Mašīnā sēdinām bērnus un vecmāmiņu, lai dotos brīvdienu piedzīvojumā pretī zelta rudenim.
Tērvete ir pasakaina, un, ja kāds teiktu, ka ir skaistāka vieta par Tērvetes Dabas parku, varētu pastrīdēties. Stāvlaukumā pie parka mašīnai brīvu vietu atrast grūti, jo cilvēku ir tik daudz, ka nav kur adatai nokrist. Simtiem bērnu, māmiņas ar zīdaiņu ratiņiem, jaunas ģimenes un sirmgalvji – visi sabraukuši Tērvetē, lai pabūtu kopā cits ar citu un dabu. Patiesībā jau nemaz tik bieži nesanāk laiku pavadīt kopā. Uz brīdi šķiet, ka parkā visi ir viena liela kupla ģimene. Ja nepieciešams, cits citam palīdz, uzsmaida, parāda īsāko taciņu līdz Lutausim, Rūķu mājām vai Raganu silam. Starp citu, Raganu sils ir kas vienreizējs – bērniem tas patīk vislabāk. Arī pieaugušajiem. Turklāt ar mazākajiem parka apmeklētājiem rotaļās iet, mīklas min, konfektes un siltu tēju dala īsta vellata. Ne visi mazie gan tic labajai raganai, tāpēc bailīgi slēpjas aiz mammas, bet drošākie gan metas rotaļu aplī.
Parkā visi ir līdzīgi – dažas mammas, bērnus malā pastumdamas, pašas steidz ātrāk uzkāpt raganas mājā vai noiet pa raganas līkločainajām takām. Zibsnī fotoaparāti, skan smiekli, un visi jūtas laimīgi. Skatos un domāju – cik veiksmīgs risinājums. Proti, Raganu sils iekārtots parka teritorijā, kur izgāzts daudz lielu koku. Tur arī izveidoti Elles vārti un Velna mājoklis, kokos šūpojas zirnekļi un sikspārņi. It kā nesakopta un sapostīta vide, taču tajā viss šķiet tik noslēpumains un neparasts. Tērvetes Dabas parks pārvērties lielā pasaku mežā.
Parkā atklājam vēl ko skaistu un tūristu nepelnīti piemirstu – sidraba birzi. Tāds klusums un tik balti bērzi citur nav redzēti. Pasakaini!
Parkā pavadītā diena aizsteidzas kā viens mirklis, bet galvenais ir kopības izjūta, kas noteikti šādās reizēs stiprina un vieno ģimeni. Bērni ir sajūsmā un vaicā: “Mammu, kad atbrauksim atkal?”
Manuprāt, ļoti laba ģimenes satuvināšanas iespēja, un, ja kādreiz iet grūti vai ir slikts garastāvoklis, droši var doties uz Tērvetes parku. Tas dziedē, uzmundrina, dod spēku, bet pats galvenais – sniedz kopības izjūtu!
