Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

REĢIONU ZIŅAS: Balvu novadā uzceļ Baltijā jaudīgāko kalti

Lai izpildītu visas Eiropas zaļā kursa prasības un attīstītu reģionā jaunas lauksaimniecības nozares, Balvu novadā atklāts zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes komplekss.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Foto: Latgales reģionālā televīzija

Kalte atrodas pierobežā, un šobrīd tās jauda ir lielākā Baltijā. Kaltēšanas zona ir vairāk nekā 100 kvadrātmetru plaša, žāvēt varēs gan zaļo masu, gan arī birstošus produktus. Darbu kaltē iecerēts sākt nākamnedēļ, bet blakus turpināt būvniecību un izveidot arī sēklu apstrādes cehu.

Jaunā zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes kompleksa izveide Balvu novada Šķilbēnu pagastā dos iespēju lauksaimniekiem visā Latgalē audzēt jaunas kultūras, attīstīt sēklu ražošanu un efektīvāk īstenot zaļā kursa prasības.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

SIA “JVK projekti” valdes loceklis Kaspars Pavārs norāda, ka līdzīgs, bet ar mazākām iespējām aprīkots komplekss ir Lietuvā, kur galvenokārt nodarbojas ar kaņepju žāvēšanu. Latvijā šis universālais komplekss palīdzēs īstenot zaļo kursu un veicinās starpkultūru audzēšanu, kas līdz šim bija ierobežota un bieži vien atkarīga no ārvalstīm.

Jaunā kompleksa izveide ļaus lauksaimniekiem operatīvāk un saudzīgāk iegūt sēklas, kā arī nodrošināt lielāku kultūraugu mainību. Pieredze šīs infrastruktūras izveidē gūta arī ārzemēs. Kooperatīvās sabiedrības “Agro Green Projects” pārstāvis Aivars Bernāns skaidro, ka šī saudzīgā apstrāde ir īpaši piemērota tādiem kultūraugiem kā zirņi un pupas, kuru sēklas mehāniskās apstrādes laikā strauji zaudē dīgtspēju.

Kompleksā ir četras kaltēšanas zonas ar individuāli regulējamiem temperatūras diapazoniem, kas ļauj pielāgot žāvēšanas procesus dažādiem augiem. ZS “Amatnieki/Riekstiņi” saimnieks Guntars Bartkevičs uzsver, ka šis komplekss būs noderīgs arī citiem zemniekiem, kas varēs izmantot kooperatīva pakalpojumus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai gan komplekss primāri ir paredzēts kooperatīva “Agro Green Projects” biedriem, tas būs piee­jams arī citiem lauksaimniekiem. G. Bartkevičs piebilst, ka tiem, kuriem trūkst iespēju izkaltēt savu produkciju, bieži nākas to vest simtiem kilometru tālu, un ne katra kalte ir piemērota šim darbam.

Nākotnē plānots labiekārtot kompleksa teritoriju, attīstīt jaunas lauksaimniecības nozares Latgalē un kļūt par vadošo zālāju un starpkultūru sēklas pārstrādes centru Baltijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kurzemniekiem sešas lidmašīnas, arī mazajai Aizputei

Lidsabiedrības “airBaltic” rīkotajā balsošanā noskaidrotas 16 Latvijas pilsētas, kuru vārdos nosauks lidmašīnas, informēja “airBaltic” pārstāvji. Sešas no tām ir Kurzemes pilsētas – ne tikai Liepāja, Ventspils, Kuldīga, Saldus, bet arī mazākas – Skrunda un Aizpute.

Vēl Latviju uz “airBaltic” lidmašīnām pārstāvēs Alūksne, Daugavpils, Limbaži, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Sigulda un Viļaka.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās īpašais balsošanas konkurss, kurā dalībnieki tika aicināti “Airbus A220-300” lidmašīnām piešķirt iemīļotākos Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsētu vārdus.

Konkurss tika rīkots, atzīmējot Baltijas ceļa 35. gadadienu. Balsošana norisinājās no 5. līdz 22. augustam, un kopumā tika saņemts vairāk nekā miljons balsu.

Konkursa noslēgumā izraudzītas 48 pilsētas – 16 no katras Baltijas valsts –, kuru vārdos nosauks “airBaltic” lidmašīnas “Airbus A220-300”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Kāpēc Ģipkas silos reibina vaivariņi?

Talsu novada fonds sadarbībā ar “Visit Talsi” sācis darbu pie vērtīga, izglītojoša projekta “Zaļā Vikipēdija” sabiedrībai “Mežs”, informē pašvaldībā.

Talsu novadā līkloči ved augšup lejup pa Talsu pauguraini, piekrastes mežos mitrā laikā kājas grimst mīkstos sūnu spilvenos, bet vasaras tveicē zem kājām šņirkst un krakšķ ķērpji.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bet vai zinām, kāpēc Ģipkas silos reibina vaivariņi? Vai Talsu silos tiešām aug slavenais Islandes ķērpis? Kad tas ir kā āda, un kad tas lūzīs? Kur Talsu pusē var iepazīt dižskābaržu, baltegļu un duglāziju audzes? Tā ir tā “Zaļā Vikipēdija”, kas gaida, lai to lasa, vēstīts Talsu novada domes mājaslapā.

Cilvēki aicināti lasīt “Zaļo Vikipēdiju” “Mežs” un doties ekspedīcijās kopā ar vides ekspertiem: 21. septembrī – Talsu pauguraines dabas parkā; 28. septembrī – Ziemeļkurzemes jūras piekrastes mežos; 1. novembrī abu ekspedīciju dalībnieki, tūrisma jomas pārstāvji un interesenti savukārt tiksies simpozijā Talsos.

Aicina piedalīties Valmieras novada tūrisma akcijā

Mudinot baudīt vasaras nogales gleznaino ainavu Valmieras novadā, tūrisma informācijas centrs līdz oktobra beigām aicina ceļotājus iesaistīties akcijā “Tev pienācis pasts!”.

Akcijas dalībniekiem, vadoties pēc attēliem pastkartēs un teksta pavedieniem, būs jāatrod vietas dabā. Katrā objektā ir izvietota pastkastīte ar vēstuli un objektu raksturojošu vārdu vai frāzi. Kopā šie vārdi veidos atskatu uz akcijas laikā redzēto un sajusto. Maršrutā iekļautas 24 dažādas vietas Valmieras novadā. Lai pretendētu uz galveno balvu – Ērenpreisa velosipēdu – vai citām veicināšanas balvām, jāapmeklē vismaz 12, jāatrod pastkastītes ar atslēgas vārdiem un tie jāieraksta atbilžu lapās. Tās jānogādā akcijas rīkotājiem līdz 1. novembrim. Pastkaršu komplektu var atrast novada tūrisma informācijas centros, populārākajos objektos vai lejupielādēt elektroniski.

Noslēguma pasākums plānots 9. novembrī Valmierā, kad spēles veiksmīgākie dalībnieki pēc nejaušības principa saņems novada tūrisma uzņēmumu un mājražotāju veicināšanas balvas.

Valkā sākas skriešanas seriāls “Optimists. Rudens”

Valkā 5. septembrī notiks skriešanas seriāla “Optimists. Rudens” pirmā kārta. Kopā to būs sešas – pēdējā plānota 10. oktobrī. Piedalīties aicināts ikviens ieinteresētais neatkarīgi no vecuma, dzīves un darbavietas. Dalībniekus vērtēs vecuma grupās pa dzimumiem, bet ir arī tautas grupa bez laika kontroles dalībniekiem, kuri neskrien savai grupai atbilstošo distanci. Dalībnieki, kuri būs startējuši vismaz piecās kārtās rudens un iepriekš pavasara seriālā, varēs piedalīties izlozē, pretendējot uz galveno balvu – velosipēdu.

Līksnieši godinās latgaliešu valodas celmlaužus

Zinību dienā – 1. septembrī – Līksnas pagastā ar domnīcu un informatīvā stenda atklāšanu godinās latgaliešu rakstu valodas celmlaužus Jozefu Akeleviču un Tomašu Kosovski.

Biedrības “Mūsu Līksna” pārstāve Gunta Mežule “Vietējai Latgales Avīzei” pastāstīja, ka pulksten 16 pie Patmaļu kapiem tiks atklāts informatīvais stends, kas stāstīs par J. Akeleviča un T. Kosovska dzīves un darba gājumu, par viņu ieguldījumu latgaliešu valodas attīstībā. Pulksten 17 Līksnas pagasta kultūras namā biedrība “Mūsu Līksna” sadarbībā ar Līksnas pagasta bibliotēku un kultūras namu aicinās uz sarunu latgaliski “Par bitem un latgalīšu volūdu”. Līksnieši un viesi uzsvērs J. Akeleviča pirmās laicīga satura grāmatas latgaliešu valodā par biškopību “Eisa mōceiba ap audzeišonu bišu” (1832. g.) aktualitāti arī šodien un T. Kosovska kā izcilas personības fenomenu.

Ventspils novadā konstatētas 10 metru garas efejas

Veicot augu monitoringu mikroliegumā Ziemeļkurzemē, Ventspils novada Tārgales pagastā, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki konstatējuši neierasti garas īpaši aizsargājamās parastās efejas, kuru augstums sasniedzis aptuveni desmit metrus, informē LVM pārstāvji.

Konstatētas lielas, vecas un vitālas efejas, un piecas no tām šogad ziedēs, kas liecinot par sugai labvēlīgiem apstākļiem.

Efejas zied ar zaļgandzelteniem ziediem galviņveida čemurā. Savukārt efejas auglis ir melna oga. Parastā efeja plaši sastopama Eiropā, tai patīk okeānisks klimats ar maigām ziemām, līdz ar to Latvijā tā sastopama ļoti reti.

LVM pārstāvji akcentē, ka turpmāk jāseko līdzi, lai parastās efejas dzīvotnē nemainītos gaismas intensitāte, jo šī suga nepanes spilgtu apgaismojumu – tad efejai apdeg mūžzaļās lapas un tā var iet bojā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība ““Auseklis”, “Vietējā” un “Radio SWH”.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.