1. 1935. gadā pagasta platība bija 4200 ha. Laika gaitā notikuši administratīvi teritoriāli pārkārtojumi, daudzkārt mainījušās pagasta robežas. Pašlaik platības ziņā tas ir mazākais Jelgavas rajonā – aizņem tikai 4991,3 ha.
1. 1935. gadā pagasta platība bija 4200 ha. Laika gaitā notikuši administratīvi teritoriāli pārkārtojumi, daudzkārt mainījušās pagasta robežas. Pašlaik platības ziņā tas ir mazākais Jelgavas rajonā – aizņem tikai 4991,3 ha.
2. Šajā pagastā no 12 282 ha kopplatības 9531 ha ir lauksaimnieciski izmantojamā zeme. Vairākas pagasta saimniecības uzrāda labus rādītājus lopkopībā, graudu, cukurbiešu, rapša audzēšanā. Saimniecība “Mežacīruļi” 1997. gadā konkursā “Sējējs” ieguva titulu “Lielais Tencinājums – gudrību centrs lauku sētā”, zemnieku saimniecība “Vilciņi” par šā konkursa laureāti kļuva 1999. gadā. Kurā pagastā mīt šie čaklie zemnieki?
3. Gandrīz desmit lielākas un mazākas upes tek pa šā pagasta laukiem un mežiem. Līdztekus Platonei un Svētei plūst arī Igate, Sidrabe, Rukūze, Ķīve, Kāņupe. Viena no vēl nenosauktām upēm ietek Siļķu ezerā dienvidu krastā un pēc apmēram kilometra turpina ceļu no ezera ziemeļu puses. Vai zināt šo pagastu?
4. Tas ir varenais Pūteļu ozols. Tā apkārtmērs – 5,5 metri. Tik stalts tas bija vēl pagājušā gadsimta beigās. Tagad no pagasta dižozola palikuši tikai fragmenti. Kurā pagastā auga šis ozols?
5. 13. gadsimtā Silenes novadu iekaroja vācu ordenis. Livonijas ordeņa mestrs Pletenbergs zemi starp Vilces, Svētes un Platones upēm izlēņoja saviem vasaļiem, kuriem par to vajadzēja maksāt nodevas, dienēt tā karaspēkā un pildīt citus pienākumus. 1623. gadā zemes pie Platones upes nopirka Zemgales hercogistes kanclers Manteifels. Viņš šo vietu nosauca par Šēnverderi, kādas Pomerānijas muižas vārdā. Hercogistes laikā tur bija briežu parks. Kura pagasta iedzīvotāji sevi var dēvēt par bijušās Šēnverderes iemītniekiem?
6. Vienā no pagastiem ir vieta, kas savu nosaukumu ieguvusi no nocietinātas mūra mājas, kas tur vācu ordeņa valdīšanas laikā celta ar īpašu ordeņmestra atļauju. 1705. gadā tur notikusi liela zviedru un krievu karaspēka kauja. Zviedru ieceltais Jelgavas gubernators grāfs Ādams Lēvenhaups ar 7000 karavīriem sakāva Šerementjeva vadīto 20 tūkstošu vīru lielo krievu armiju. 230 gadus pēc šīs kaujas tās atcerei uzcelts granīta piemineklis. Pēc nostāstiem, no nocietinātās mājas vedusi slepena eja zem upītes un iznākusi otrā pusē pie līcīša, kur bijusi avotaina bedre. Kaujas laikā zviedri bedrē iemetuši lādi ar karaļa kroni un naudu. Kurā pagastā un kurā upē varētu meklēt šos nogremdētos dārgumus?
7. Šis pagasts jau izsenis pazīstams ar rosīgu kultūras dzīvi. 1871. gadā tika nodibināta dziedātāju biedrība, par tās līdzekļiem astoņus gadus vēlāk atvēra bibliotēku. 1883. gadā vietējā krājaizdevu kase finansēja biedrības nama celtniecību. Tā iesvētīšanas dienā atklāšanas runu teica Rainis. Jau 1873. gadā pagastā notika pirmās pašdarbības teātra izrādes. Arī tagad pagasta kultūras namā ik vakaru pulcējas dažādu paaudžu ļaudis. Tur darbojas amatierteātris, vokālie ansambļi, deju kopas. Kupli apmeklēti ir Sieviešu klubiņš, Jauno zemnieku klubs, lauku uzņēmēju zemnieku klubs “Zemgalietis”, invalīdu biedrība, pensionāru biedrība u.c. Pagasts 2001. gadā atzīts par sakoptāko Jelgavas rajonā un Zemgales novadā. Kurā pagastā tas noticis un notiek?
8. Runa ir par rakstnieku, kurš nākamgad atzīmēs 120. dzimšanas gadskārtu. Literāts rediģējis “Zobgaļu kalendāru”, sarakstījis 39 viencēliena lugas, prozas darbi izdoti kopoto rakstu sējumos, populāra prozas izlase “Ziedi, kas ceļmalā vīst”. Tautā populāras daudzviet iestudētās lugas “Līnis murdā”, “Sensācija”, “Svētki Skangalē” u.c. Kā sauc šo literātu? Kuru pagastu viņš sauca par savu dzimto vietu?
9. Pagastā pirmā baznīca pēc hercoga Gotharda rīkojuma celta 16. gadsimta 70. gados. 1697. gadā uzbūvēja mūra baznīcu ar kārniņu jumtu. Pēc 127 gadiem to nojauca un sāka jaunas celtniecību. Jauno dievnamu ar 650 sēdvietām iesvētīja 1872. gadā, un tā draudzei kalpo vēl šodien. Baznīcā ir daudzi valsts nozīmes mākslas pieminekļi – ērģeles, logu vitrāžas, sudrablietas.
Attēlā: baznīca pagājušā gadsimta beigās. Kurā pagastā tā atrodas?
10. Ūziņu kapos apbedīts izcilais farmaceits E.Svirlovskis. Kurā pagastā?
11. Aplūkojamos trīs pagastos augstākie punkti virs jūras līmeņa ir 25,1 m, 36 m un 42,9 m. Kurš rādītājs pieder katram no pagastiem?
12. Palūkosimies, kurā pagastā ir lielākās ūdenskrātuves (domāti ezeri, dīķi). Mūrmuižas, Berķenes, Siļķu ezeri, Stanuvēnu, Upmaļu dīķi aizņem 9 – 32 ha platību. Kurš ir lielākais un kurā pagastā tas atrodas?
