Domes deputātu iepazīšanās ar aģentūru «Pilsētsaimniecība» atšķirībā no «Jelgavas ūdens» un Nekustamā īpašuma pārvaldes ritēja lietišķākā gaisotnē.
Domes deputātu iepazīšanās ar aģentūru “Pilsētsaimniecība” atšķirībā no “Jelgavas ūdens” un Nekustamā īpašuma pārvaldes ritēja lietišķākā gaisotnē.
Iestādes vadība bija sagatavojusi pārskatāmu informāciju par saimniecību, funkcijām, darba organizāciju, finanšu līdzekļiem, kā arī uzsvērusi pēdējā laika aktualitātes, pie kā strādā speciālisti. Aģentūras vadītājs Andrejs Baļčūns runāja koncentrēti, nenovirzoties no galvenās tēmas. Pietrūka vienīgi ziņu par aģentūras darbinieku skaitu, tās izmaksām. Taču deputāti galvenokārt pievērsās saimnieciskām lietām un šie jautājumi palika neiztirzāti.
VIP un ES nefinansē, cik gribētos
Viena no finansiāli un darba ziņā ietilpīgākajām aģentūras jomām ir ielu rekonstrukcija. Ar katru gadu tās rīcībā nonāk vairāk līdzekļu. 2002. gadā izlietoti 90 776 lati, nākamajos divos – attiecīgi 152 304 un 1 158 500 latu, bet šogad – 3 515 690 latu. Šajās summās ietilpst arī Valsts investīciju programmas (VIP) un ES līdzekļi.
Tiklīdz ir skaidrība par finansējumu, “Pilsētsaimniecība” organizē projekta sagatavošanu, tehnisko noteikumu izstrādi, ģeoloģijas darbus, dod projektēšanas uzdevumu, veic saskaņošanu. Tad – iepirkuma vai cenu aptaujas procedūra un līguma noslēgšana ar darbu veicēju. Līdzīgi process organizēts hidrotehnisko būvju projektos.
Pašlaik aģentūras prioritāte ir tehnisko projektu izstrāde Lietuvas šosejas rekonstrukcijai no gaisa tilta līdz Miera ielas tiltam, to ieskaitot, un Dobeles šosejas rekonstrukcijai posmā no Atmodas līdz Dambja ielai. Tos paredzēts iesniegt valsts investīciju piesaistei. Nākamgad ar ES finansējumu rekonstruēs Dobeles šoseju no Atmodas ielas līdz tiltam pār Svēti, tiltu ieskaitot. Par ES līdzekļiem pilsēta bija iecerējusi paveikt plašāku apjomu, tomēr tas nav izdevies. Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks papildina, ka jāmeklē risinājums Kalnciema ceļa sakārtošanai, kas svītrots no tranzīta ielu programmas, jo nav stratēģiski nozīmīgs un nesavieno pilsētas, tādējādi nevar cerēt ne uz valsts investīcijām, ne ES finansējumu. Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kas pirmo reizi kopā ar deputātiem pabija pašvaldības uzņēmumos vai iestādēs, atzina, ka jāmeklē risinājums, lai pilnībā sakārtotu iebraukšanu pilsētā no Rīgas puses.
Optimismam nav pamata
“Ziņas” centās noskaidrot lasītāju jautājumu, kad tiks rekonstruētas ne vien galvenās, bet arī citas pilsētniekiem svarīgas ielas. Ceļu būves speciālisti atzinuši, ka ielas, kur noritējuši ar ūdensvada nomaiņu saistīti rakšanas darbi, visprātīgāk būtu rekonstruēt. Diemžēl atbildes nav optimistiskas. A.Baļčūns informēja, ka aģentūra pašvaldībai iesniegs pietiekami daudz priekšlikumu. Atjaunojamo ielu vidū varētu būt tās, kur notikusi ūdensvada nomaiņa un sakārtotas pazemes komunikācijas. Pēc pašreizējām aplēsēm, ar ielu seguma atjaunošanu, to izbūvi un grantēto brauktuvju asfaltēšanu saistītie darbi nākamgad varētu sasniegt trīs miljonus latu. Taču tālākais atkarīgs no pašvaldības un tās budžeta iespējām.
V.Ļevčenoks sacīja, veidojot nākamā gada budžetu, pašvaldība izvērtēs, ko atjaunot. Pēc viņa domām, ūdensvada nomaiņa nav ielu stāvokli pasliktinājusi. Atbildīgos darbiniekus gribētos uzaicināt, piemēram, uz Aspazijas ielu, kur līdzās izraktās daļas strēmelei ir smagās tehnikas izdangātas bedres, saplaisājis asfalts, nobrauktas apmales, sabojāta zaļā zona, kas par tādu vairs nav saucama.
Gan izpilddirektora vietnieks, gan Domes priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz ielām, kas nav asfaltētas. Sen runāts par nepieciešamību asfaltēt Romas ielu, satiksmes intensitātes kāpuma dēļ svarīga kļuvusi Vecā ceļa asfaltēšana. Abi bija vienisprātis, ka pilsētas ielas ir sliktā stāvoklī. Izstrādājot stratēģiju, atzīts, ka to atjaunošanai nepieciešami 100 miljoni latu. Tagad izmaksu palielināšanās dēļ šī summa varētu sasniegt pat 150 miljonu. Taču skaidrības par darbiem, kas jāfinansē no pašvaldības budžeta, nav.
Lietus kanalizāciju budžets “nepavilks”
Par svarīgu “Pilsētsaimniecība” uzskata satiksmes vadības centra izveidi, jo satiksmes intensitāte būtiski palielinājusies. Tas ļautu sekot situācijai satiksmes drošībā, konstatēt un operatīvi novērst bojājumus. Uz jautājumu, vai Lielajā ielā luksoforiem virzienā no Rīgas nevajadzētu uzstādīt papildu sekciju ar kreiso pagriezienu, Domes vadība atbildēja, ka jelgavnieki šo sistēmu, lai nodrošinātu tā saukto zaļo vilni, ieviesa pirmie valstī. Ar laiku jaunās tehnoloģijas ieviesīs arī citi. Bet tikmēr ir jāpierod, “brāļiem” no laukiem pirms braukšanas ciemos vispirms jāizstāsta sistēmas būtība. Taču faktiski neizpratnē par kreisā pagrieziena drošumu un to, vai pretējā virzienā braucošās mašīnas nesāks kustību, ir ne vien nezinātāji un “brāļi” no laukiem, muļļājas arī tie, kas katru dienu nepārvietojas pa Lielo ielu.
Vēl viens sāpju objekts ir lietus notekūdeņu kanalizācija. Pašlaik tie kolektoros nonāk bez attīrīšanas. Pašvaldībai ir padomā projekts ES līdzekļu piesaistei. Tas paredz gar Driksas krastu izvietotos kolektorus savienot un lietus kanalizācijas ūdeņus novadīt uz attīrīšanas ietaisēm. Projekta realizācija būs iespējama pēc izstrādes un akceptēšanas, bet uz vispārējā fona tas situāciju neatrisinās. Dažu lietus kanalizācijas posmu pārbaude izlases veidā Raiņa ielā apliecinājusi, ka tīkli ir aizauguši un izdrupuši. “Pilsētsaimniecība” sākusi tīrīšanu ar “Jelgavas ūdens” jauno tehniku, taču darbs rit lēni, jo tīkli ir ciet par 60 – 80 procentiem.
No A.Rāviņa stāstītā var saprast, ka lielie tīklu sakārtošanai nepieciešamie līdzekļi pilsētas budžetam nav pa spēkam.
Pilnveidos autobusu maršrutu tīklu
Deputāti arī uzzināja, ka “Pilsētsaimniecība” izstrādās jaunu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu. Pirms tam to darīja pārvadājumu uzņēmums. Šis jautājums ļoti ilgi nav aktualizēts. Autobusu parks maršrutu tīklu nav būtiski pilnveidojis vairāk nekā piecus gadus, pasažieru pārvadājumi notiek pēc vecās shēmas, lai gan pilsēta un tās iedzīvotāju vajadzības ir mainījušās. Tā kā 2007. gadā sabiedriskā transporta jomā stāsies spēkā jauna ES regula un ar pārvadātāju jāslēdz jauns līgums, nākamgad paredzēts izstrādāt situācijai atbilstošu maršrutu tīklu. Līdz šim “Pilsētsaimniecība” pasažieru pārvadājumu jomā nodarbojusies ar maršrutu atļauju izsniegšanu. Nākamais gads projektā iesaistītajiem darbiniekiem solās būt saspringts, jo, izstrādājot jauno tīklu, jāņem vērā gan sezonalitāte, gan virkne citu faktoru.
Lielākās diskusijas izraisījās par darbu koordināciju. Par to un dažiem citiem jaunumiem varēsiet lasīt turpmākajos “Ziņu” numuros.
***
Pilsētas saimniecība skaitļu izteiksmē
368 ielas, kuru kopējais garums ir 263,63 kilometri, 43% ielu ir asfaltbetona segums.
19 tiltu, no tiem 7 gājēju.
23 luksofori (nākamgad būs 30).
194 autobusu pieturas un 227 soliņi.
11 parku un skvēri 26,8 hektāru platībā.
Ap 2200 ceļa zīmju.
184 785 kvadrātmetri ietvju.
9 kapsētas 54 hektāru platībā.
683 hektāri meža.
Apgaismojuma tīkli 219 kilometru garumā, 4686 laternas.
Pašvaldības teritorijas zaļā zona 93 306 kvadrātmetru platībā (pārsvarā valstij piekrītošā zeme, tā sauktā kompensējamā zeme, kas nav atdota īpašniekiem; vismaz reizi gadā jānopļauj, lai nededzinātu kūlu).
140 kilometru lietus kanalizācijas tīklu.
***
“Pilsētsaimniecības” kompetencē
Ielas (seguma kvalitāte, bedrītes, grants seguma uzturēšana, akas, gūlijas, caurtekas, tīrība, ziemas uzturēšana, mehanizētā tīrīšana).
Tilti, pārvadi (segums, konstrukcijas).
Ietves (seguma kvalitāte, akas, autobusu pieturvietas, tirdzniecības vietas, tīrība, atkritumu urnas, soliņi).
Satiksmes drošība (ielu krāsojums, ceļa zīmes, gājēju pārejas, luksofori, gulošie policisti).
Apgaismojums (ielu, parku, skvēru, autobusu pieturvietu, reklāmas stabu, ēku, apgaismojuma tīklu, sūkņu staciju pieslēgums, apgaismojums pasākumos).
Hidrotehniskās būves (lietusūdens kolektori, akas, gūlijas, sūknētavas, dambji, meliorācijas grāvji, drenāža).
Sabiedriskais transports (pieturvietas, maršrutu atļaujas, maršrutu tīkls).
Dzīvojamo ēku īre, uzturēšana, remonts (pārziņā divas no Kapu saimniecības pārņemtās ēkas).
Teritoriju pļaušana, laistīšana, atkritumu savākšana, nelegālās izgāztuves.
Parki un skvēri (soliņi, atkritumu urnas, koki, krūmi, apstādījumi, celiņi, skulptūras, pieminekļi).
Kapi (kapa vietu ierādīšana, kapu rakšana, nomas līgumi, kapu uzturēšana). Vienīgā joma, kur veic nevis pasūtītāja funkcijas, bet praktisko darbu.
Pilsētas mežu atjaunošana, kopšana, aizsardzība, sanitārās cirtes organizēšana, uzraudzība.
Atkritumu konteineru laukumi, izvešana, savākšana.
Notiesāto piespiedu darbu, sociālo pabalstu atstrādātāju un bezdarbnieku sabiedrisko darbu organizācija. Piemēram, septembrī nodarbināti 28 bezdarbnieki, 37 sociālo pabalstu atstrādātāji, 10 ar piespiedu darbu notiesāto personu.
Rakšanas darbu atļauju izsniegšanas organizācija (līdz septembrim izsniegtas 363 atļaujas).
Tehnisko noteikumu izsniegšana (līdz septembrim izsniegti 295).
Projektu saskaņošana (līdz septembrim saskaņoti 505 tehniskie projekti).
Izziņu izsniegšana par objektu pieņemšanu ekspluatācijā (līdz septembrim – 33).
***
Aģentūras līdzekļi 2005. gadā, Ls
Pašvaldības dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2 389 790
Pašvaldības nodevas, tanī skaitā 6000
Maksas pakalpojumi, tanī skaitā 89 000
Nodarbinātības valsts aģentūra 25 125
Mērķdotācija no valsts budžeta Rīgas ielai 564 000
Aizņēmums no SEB Unibankas sešu ielu posmu remontam 300 000
Mērķdotācija pašvaldības ielu uzturēšanai (autoceļu fonds) 474 615
Pašvaldības dotācija no dabas resursu nodokļa 767
Ziedojumi, dāvinājumi (no Dūņu ielas iedzīvotājiem ielas asfaltēšanai) 6600
Kopā 3 855 897
