Ciniski. Dažkārt cilvēkam ratiņkrēslā ir vairāk iespēju nekā staigājošajam.
Ciniski. Dažkārt cilvēkam ratiņkrēslā ir vairāk iespēju nekā staigājošajam. Francis Ignatāns, kas 6. oktobrī piedalījās seminārā, nolasot nelielu referātu “Kāpēc es gribu līdzdarboties projektā”, jau vakar noslēdza darba līgumu ar SIA “Elk” direktoru Kārli Veidemani.
11. martā F.Ignatānam amputēja abas kājas. “Zemgales Ziņas”, pateicoties Mārim Būmanim, viņu atrada nosalušu ēkā Palīdzības ielā, kur šis vīrs bez kustībām bijis jau vairākas dienas.
Esmu cīnījies, kā pratis
Toreiz Franča cerības, ka Jelgavas Dome viņam piešķirs kaut nelielu citiem nederīgu mitekli, nevainagojās. Viņš neiekļāvās nevienā kategorijā – ne invalīds, ne bērns, ne pensionārs. Tagad Francis ir invalīds, viņam klājas labāk.
Pēc kāju amputācijas nonācis “Zemgalē”, tur sākusies viņa jaunā starta pozīcija. Atskatoties pagātnē, sarunā ar “Ziņām” Francis teica: “Es vienmēr esmu cīnījies, kā pratis. Nekad neesmu noniecinājis nevienu darbu, vienalga, cik maz par to maksātu. Tā sanāca, ka pārmaiņu laikos izkritu no ierindas. Nav vērts vēlreiz pārstāstīt savu dzīvi. Ja todien nebūtu atrasts, es sen būtu aprakts. Atskatoties, redzu, ka līdzās ir arī veiksme.”
Nesamērīgi augsta cena
“Tagad mācīšos. Vai es to būtu varējis, ja būtu ar kājām? Sitos kaut kā. Gribēju pārkvalificēties par augstspiediena metinātāju. Darba biržā būtu tāda iespēja, ja nokomplektētos grupa. Bija nepieciešams 12 cilvēku, bet pieteicās tikai divi. Tad turpināju cīnīties pa gadījuma darbiem, sameklēju vislētāko dzīvojamo platību, jo citu nevarēju atļauties. Tagad ir jaunas cerības. Katrā ziņā man ir iespējas mācīties.” atzina F.Ignatāns.
Jaunās cerības Francis “nopircis par kāju cenu”. Kaut kas jāzaudē, lai kaut ko gūtu. Dažreiz cena ir nesamērīgi augsta. Tā teikt – Latvijā Eiropas cenas.
“Zem guloša akmens ūdens netek”
F.Ignatāns atklāja, ka piedalīties seminārā bijis liels saviļņojums. “Kaut arī jutos droši, tomēr ļoti emocionāli. Esmu zaudējis kājas, bet ieguvis jaunu cerību. No vienas puses, atrasties pansionātā nav nekāda laime, bet, no otras, – šis projekts ir mana un citu man līdzās dzīvojošo iespēja. Tomēr zem guloša akmens ūdens netek, tāpēc, ja katrs pats necentīsies, ja nebūs gribasspēka, nebūs arī rezultātu,” teica F.Ignatāns savā īsajā referātā, uzskaitot arī dažus no darbiem, ko cilvēks ratiņkrēslā varētu veikt, neapgūstot kādas īpašas mācību programmas. Un savai īsajai runai punktu pielika ar vārdiem: “Mēs tiešām “Zemgalē” dzīvojam labos apstākļos, bet dzīve ir vairāk nekā tikai labi apstākļi. Paldies, ka varam iesaistīties šajā projektā.”
Labais notiek gandrīz zibenīgi
Līdz ar Franci pie darba tikuši vēl četri viņa līdzgaitnieki – Edvarts Smirnovs, Uārs Cesmanis, Larisa Rupenāte, Zigrīda Antapsone. SIA “Elk” ražo dažādus plastmasas aizsargus sportistiem un citus plastmasas izstrādājumus, slēdz darba līgumus ar cilvēkiem ar invaliditāti, jo ražošanas procesā nepieciešams roku darbs, ko viņi var veikt.
“Tas noticis zibenīgi. Pirms piecām dienām bija seminārs, bet vakar jau manējie noslēdza līgumus,” priecīgi starojoša un apmierināta teica A.Kroģere. “Esmu pateicīga Inesei Rubenei (SIA “KKR”,Viktoram Melnacim SIA “Poliurs”, Ilmāram Rudzutakam (SIA “Ritums”), Jānim Uzaram (SIA “Uzars”) par ieinteresētību invalīdu darba jautājumu risināšanā. V.Melnacis jau palīdzējis, dzirdēto pastāstot Kārlim Veidemanim, ar kuru tiek slēgts darba līgums. Turpmāk pēc brokastīm šie cilvēki ar centra transportu tiks aizvesti uz darbu. Viņu darbdiena ilgs četras stundas. Var droši teikt, ka projekts ir sācis pilnasinīgi darboties.”
Pieci jau darbā iesaistītie un vēl 19 pagaidām nestrādājošie apgūs zināšanas uzņēmējdarbības pamatos, savas dzīves projekta plānošanā, izpildīs karjeras konsultācijas testu, apgūs iemaņas darbā ar datoru, darbosies atbalsta grupā, praktizēsies projektu rakstīšanā. Programmu izveidojis K.Viša.
