Kad gada pirmajā pusē kļuva skaidrs, ka inflācija valstī var atkārtot iepriekšējos rekordus, valdība sarosījās, lai ķertos «vērsim pie ragiem».
Kad gada pirmajā pusē kļuva skaidrs, ka inflācija valstī var atkārtot iepriekšējos rekordus, valdība sarosījās, lai ķertos “vērsim pie ragiem”. Vismaz no premjerministra Aigara Kalvīša tapa skaidrs, ka tā sasparojusies ne pa jokam, jo esot mobilizēti visi valstī daudzmaz vērā ņemamie spēki un prāti. Tik tāds pušierītis atgadījās. Kad bija jālaiž tautās inflācijas apkarošanas plāns, dažam labam ministram iegadījās atvaļinājums. Arī atpūtušies viņi ne nu rādīja, ko sadomājuši, ne arī cenas nodzina. Septembrī esam uzstādījuši jaunu inflācijas rekordu. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, patēriņa cenas palielinājušās par 7,2 procentiem. Tā ziņo Centrālā statistikas pārvalde. Nav jāzīlē, kas tad izraisījis kārtējo inflācijas lēcienu. Pietiek aizbraukt līdz kādai degvielas uzpildes stacijai, aiziet uz tuvējo veikalu pēc pārtikas vai paēst pusdienas kafejnīcā.
Tā kā augustā valdība neatklāja, kas pretinflācijas pasākumu plānā ierakstīts, bija jācer, ka vismaz tagad to dabūsim uzzināt. Pirms laiciņa, kad sākās degvielas cenu rokenrols, Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas recepte bija ģeniāli vienkārša – jāpārsēžas uz velosipēdiem. Gan veselīgi, gan naudiņa ietaupās, gan tiek dots ieguldījums siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināšanā. Bija jācer, ka valsts pirmās personas rādīs priekšzīmi sekot prezidentes aicinājumam. Nekā.
Toties premjerministrs pirms pāris dienām paziņoja vienu no slepenā pretinflācijas plāna punktiem. Ministri brālīgi vienojušies par savu algu iesaldēšanu. Eināra Repšes valdības laikā no 2003. gada ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums bija piesaistīts sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba samaksai. Tas nozīmē, ka, valstī ceļoties vidējai algai, katru gadu notika ministru un parlamentāro sekretāru algu automātiska indeksācija. Nabaga premjers turpinās saņemt 1491 latu pēc nodokļu nomaksas, bet viņa kolēģi ministri “tikai” 1342 latus. Bail pat iedomāties, cik liels būs valsts budžeta ietaupījums. Kaut gan, kāpēc gan ne, ja nākamā gada budžetā šiem pašiem ministriem jau rezervēti 216 tūkstoši latu kompensāciju izmaksām sakarā ar Saeimas vēlēšanām. Tad jau var pieciest, ka nebūs pārdesmit latu pielikuma. Atliek vien “noturēties” vēl vienu gadiņu. Ja vēlēšanās kāda ministra partiju “izšūpos”, nodokļu maksātāji viņam rūgtās mieles būs palīdzējuši noskalot. Ko tad darīt pašiem nodokļu maksātājiem? Ministru raidītais “signāls tautsaimniecībai” acīmredzot paredz to, ka pārējiem jādodas pie sava darba devēja un pazemīgi jālūdzas, lai nekādā gadījumā tie neiedomājas piemest pie algas kādu latiņu. Citādi neviens nevarēs justies, ka iet kopsolī ar valdību.
Tā kā divi slepenā plāna punkti – visiem uz velosipēdiem un ministru algas iesaldēt –, tagad zināmi, pavisam interesanti paliek, kāds no punktiem tiks iedarbināts, kad sāksies šāgada apkures sezona. Jau tagad skaidrs, ka gandrīz visā Latvijā siltumenerģijas tarifi kāpuši par desmit līdz piecpadsmit procentiem. Vai būs aicinājums pāriet uz mājokļa sildīšanu ar “Godmaņa buržuikām”? Varbūt sildīties, slaukot savu sētu, kā aicināja arī viens no iepriekšējiem premjeriem Šķēles kungs? Cerams, ka līdz Ziemassvētkiem uz padomiem nebūs jāgaida, kā solīja Kalvīša kungs, lai tauta uzzinātu, kā rīkoties, nespējot samaksāt par apkuri.
