Mūsu pilsētas rūpniecības flagmanis Jelgavas Cukurfabrika piedzīvojusi necerētu uzmanību sakarā ar piesārņojumu Lielupē. Uzņēmums tika slēgts uz vairākām dienām, ciešot lielus zaudējumus.
Mūsu pilsētas rūpniecības flagmanis Jelgavas Cukurfabrika piedzīvojusi necerētu uzmanību sakarā ar piesārņojumu Lielupē. Uzņēmums tika slēgts uz vairākām dienām, ciešot lielus zaudējumus.
Saistībā ar Jelgavas Cukurfabrikas slēgšanu nāca prātā diskusija par celulozes rūpnīcas celtniecību. Vislabākos vārdus par šo jautājumu teica kāds no bijušajiem premjeriem. Ja mēs gribam piedzīvot saimniecisku attīstību, smakas, ko rada rūpnīcas, būs jāpiecieš. Acīmredzot mums celulozes rūpnīcas nebūs.
Manuprāt, runājot arī par Jelgavas Cukurfabriku, vajadzētu ņemt vērā ekonomiskos faktorus. Uzņēmums dod darbu gandrīz 500 strādājošajiem, cukurbietes audzē 230 zemnieku saimniecību, valsts budžets iegūst 5 miljonus latu nodokļos. Jāņem vērā, ka šogad īpaši augsto piesārņojumu radījuši nelabvēlīgie laika apstākļi. Vides speciālisti atzinuši, ka tādi kā šogad ir vidēji reizi 20 gados.
Domāju, ka nevajadzētu skaitīt naudu svešā kabatā un ironizēt par mazajiem ieguldījumiem attīrīšanas iekārtās, salīdzinot ar fabrikas peļņu. Vides ministra nostādne rūpnīcu piespiedīs to darīt. Svarīgākais, ka šogad sāk skanēt Latvijas cukurrūpniecības kapu zvani. Tas saistīts gan ar pēkšņi atklāto virsnormas cukuru, kas mazāk bija fabriku vaina, bet gan neapkarotā cukura kontrabanda pirms iestāšanās ES, tagad ar plašo kampaņu par fabrikas slēgšanu sakarā ar vides normu neievērošanu.
Atgādināšu, ka šogad paiet 80 gadu, kopš 1925. gada 18. jūlijā likts pamatakmens Jelgavas Cukurfabrikai. Tā darbu sāka tikai 1926. gada 14. novembrī. Pirmā Latvijas cukurfabrika piedzīvojusi gan bankrotu, gan cukurbiešu neražas gadus, gan augšupeju, gan Latvijas cukurrūpniecības augstāko novērtējumu – 1937. gada Parīzes starptautiskās izstādes “Grand Prix” (līdzvērtīga mūsdienu “Expo” izstādēm). Tagad rodas jautājums – vai nākamais Latvijas pirmās cukurfabrikas 80. jubilejas gads būs pēdējais? Tas nebūs ieguvums ne skolotājiem, ne mediķiem, ne kultūras darbiniekiem, ne politiķiem, ja valstī būs papildu 500 bezdarbnieku, budžetā neienāks ap 5 miljoni latu, panīks uz cukurbiešu audzēšanu specializējušās zemnieku saimniecības. Kam tas būs izdevīgi, varam iedomāties paši.
