Līdz šim bija ierasts, ka pirmsvēlēšanu laikā kā sēnes pēc lietus radās jaunas, dažādas ideoloģijas propagandējošas partijas.
Līdz šim bija ierasts, ka pirmsvēlēšanu laikā kā sēnes pēc lietus radās jaunas, dažādas ideoloģijas propagandējošas partijas. Tagad, gatavojoties cīņai par vietām
9. Saeimā, vairs nekuplinās gandrīz sesto desmitu sasniegušais partiju skaits, biežāk novērojama politisko spēku tendence saistīties monogāmā vai poligāmā savienībā, kas perspektīvā varētu dot labumu varas lauciņā.
Šonedēļ tika paziņots par jaunu savienību. Pēc triju gadu politiskās sprediķošanas no absolūtā ateisma kanceles Saeimā un “antimīksto” kustības inspirēšanas Rīgas Domē “mācītāju” partija slēgusi politisko aprēķina laulību ar kādu vecu zaldātu – daļēji vēsturei norakstītu, skrejlapās noraktu, savulaik komunistiskas “lokomotīves” vilktu partiju “Latvijas ceļš” (LC), ko vada – neticami, BET fakts – atjaunotās republikas pirmais premjers Ivars Godmanis.
Kvēlo apvienošanās procesu iesaistītās puses nesteidzās atzīmēt ar skaļiem vārdiem un gāzvīna pudeļu atkorķēšanu, kāzu nakts izpriecas pietaupot vēlēšanām. Pirmā kārts tika izspēlēta Krievijas robežlīguma lietā. Apvienība, kuras pieredzējušākā daļa stāvējusi pie vēsturiskā dokumenta šūpuļa un gadiem līdzdarbojusies tā izstrādē, un partija, kas tikko kā bijusi gatava to akceptēt sākotnējā stadijā, pēkšņi centās būt tuvāk tautai un ierosināja rīkot tautas nobalsošanu, izpelnoties premjera neizpratni.
Aprēķins gan ir loģisks. Pašlaik, kad liela daļa elektorāta Eiropas cilpā dzīvo krietni zem iztikas minimuma, bet valdība izrādās bezspēcīga strauji augošās dārdzības priekšā, daudziem, jāpieļauj, itin siltas atmiņas palikušas par deviņdesmito gadu sākuma premjeru, kas ar eksakti rafinētu prātu spēja no krievu impērijas kuģa atšķēlušos atlūzu nenogremdēt, turklāt tolaik vēl sākuma stadijā bija bezdarba, banku krīžu un tamlīdzīgu ekonomisko negāciju lavīna, kā arī tika brīvlaista legāla uzņēmējdarbība (Godmaņa kungs nav kautrējies uzsvērt, ka šābrīža veiksminieki par savu bagātību varot pateikties tieši viņam). Ne ar labu prātu tiks pieminēta ekspremjera iestāšanās LC, kas ar laiku ieguva uzpūtīgu oligarhu lobiju slavu un ievērojamai daļai vēlētāju joprojām saistās ar neveiksmīgām reformām, valsts izzagšanu un noziedzības uzplaukumu.
Savukārt “mācītāji” vispusīgajai “zaldātu” dzīves pieredzei dažādās politiskajās frontēs nekavēsies piestiķēt jaunības maksimālisma birku, desmit baušļu un savulaik augstu novērtēto Jura Lujāna veikumu ekonomikas ministra amatā. Kur vēl biznesa aprindās pazīstamā Šlesera politiskā kombinatora spējas? Lai atceramies, kā pirms 7. Saeimas vēlēšanām tieši LC atbalstam Šlesera vadībā radās Jaunā partija, kas pašu maestro Raimondu Paulu no klavierbeņķa pārsēdināja potenciālā prezidenta ložā.
Nelielu cerību uz panākumiem jaunajai listei dod fakts, ka iepriekšējās parlamenta vēlēšanās LC līdz iekļūšanai parlamentā pietrūka vien 0,1 procenta balsu un ka par jaunās līgavas – Latvijas Pirmās partijas (LPP) – popularitātes vairošanu rūpējas viens no valstī slavenākajiem reklāmas lielmeistariem. Turklāt pēdējā desmitgadē vairākkārt pierādījies, ka ar lielu naudu iespējams gandrīz viss, pat bezcerīgās situācijās. Tā 1998. gadā tieši ar iedarbīgu reklāmas kampaņu LC pārliecinoši parlamentā ievilka vēlākais partijas “noracējs” un “zaļzemnieks” Krištopāns (solot arī desmit latu pielikumu pensijām, ko vēlāk konvertēja uz 18 santīmiem), un kas gan cits, ja ne reklāma noteica pilnīgi jaunās, zemu reitingu šaustītās LPP iekļūšanu 8. Saeimā?
Politiskos laukos izkarojies zaldāts ar iesarkanu atblāzmu un svētdienās pie bikts tekalējusi līgava. Vai pēc nepilna gada jauno “famīliju” sagaidīs ērti apartamenti augstajā namā vai mocīs vēlēšanu nakts šampanieša radītas politiskās paģiras – to būs lemt Dievam un elektorātam.
