Jelgavā. Šā gada fotodienas, kuru organizēšanu kopā ar to ikgadējo rīkotāju fotomākslinieku Juri Zēbergu uzņēmusies Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra «Kultūra», nolēmušas apdzīvot kultūras namu.
Jelgavā
Šā gada fotodienas, kuru organizēšanu kopā ar to ikgadējo rīkotāju fotomākslinieku Juri Zēbergu uzņēmusies Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Kultūra”, nolēmušas apdzīvot kultūras namu. No pirmdienas izstāžu telpās tajā būs apskatāmas trīs fotoizstādes: Eiženijas Freimanes baleta bildes “Uz puantēm un bez puantēm”, Roberta Auziņa mākslas foto “Ieskats kolekcijā” un Jelgavas pirmā fotokluba dibinātāja Marģera Martinsona izstāde “Kolēģi”, kurā iemūžināti 1962. gadā dibinātā fotokluba aktīvisti tajos tālajos kluba pirmsākumu laikos…
Rīgā
Svētdien pulksten 19 Nacionālajā operā jaunās mūzikas festivāla “Arēna” noslēguma koncertā muzicēs Rīgas Festivāla orķestris un Latvijas Radio koris. Koncerta programmā tiekas izcili un ekscentriski 20. gadsimta itāliešu komponisti, kuriem šogad atzīmējamas apaļas jubilejas un kuri dzīves laikā, iespējams, nekad nav satikušies. Aristokrāts Džačinto Šelsi bija bagāts vienpatis, kas dzīvoja noslēgtu dzīvi namā ar skatu uz senu romiešu forumu, nelaida klāt fotogrāfus, sarunājās ar franču dzejas starpniecību, slavu iepazina 80 gadu vecumā un savu dievbijīgumu kultivēja, izstrādājot tādu mūzikas paradigmu, kas, atrazdamās nomaļus no avangarda meinstrīma, tajā pašā laikā bija kaut kas absolūti novatorisks (ne bez austrumu kultūru un reliģiju iespaida). Savukārt Umberto Eko sirdsdraugs, Pjēra Bulēza līdzgaitnieks Parīzes IRCAM, fantastiskās dziedātājas Ketijas Berberiānas vīrs un Bruno Madernas domubiedrs Lučāno Berio bija dzīves baudītājs, kas neatteicās no cigāra, laba vīna glāzes un vētrainas sabiedrības, tomēr vienlaikus bija viens no smalkākajiem intelektuāļiem un atraktīvākajiem skaņdariem, kādus vien pazinusi 20. gadsimta mūzikas vēsture. Pēc Luidži Nono nāves Berio palika vienīgā klints, kas liecināja par itāliešu mūzikas spēcīgo ieguldījumu 20. gadsimta mūzikas attīstībā. Šelsi “Uaxuctum” (1966) ir viens no sarežģītākajiem komponista darbiem, rakstīts korim un orķestrim, kurā nozīmīga loma vienam no pirmajiem elektroniskajiem mūzikas instrumentiem – Marteno viļņiem. Opusam piecas daļas, un tas zīmē senas civilizācijas labprātīgu norieta izvēli – runa ir par maiju pilsētu, kuru paši maiji nodedzina reliģisku apsvērumu dēļ. Savukārt “Voci” (1984) apliecina, Berio tautas mūzikā zināja smelt iedvesmu paša jaunrades bagātināšanā. Šajā gadījumā ir runa par Sicīlijas tautas mūziku, kas Vidusjūras tautu folkloras kontekstā ir viena no daudzveidīgākajām un specifiskākajām. Alta koncerts “Voci” ir rapsodija, komponista iztēles radīts Sicīlijas mūzikas portrets, kurā būtiska loma ir solista muzikālajām spējām. 16. oktobra koncertā solists būs zviedru altists Laršs Anderss Tomters, kas pamatoti tiek dēvēts par ziemeļu alta spēles milzi un kura vārds ierindojams šo laiku spožāko soloinstrumentālistu pulkā.
