Piektdien, pēc Jelgavas rajona padomes un pilsētas domes ierosinājuma, notika abu pašvaldību vadošo pārstāvju tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku.
Piektdien, pēc Jelgavas rajona padomes un pilsētas domes ierosinājuma, notika
abu pašvaldību vadošo pārstāvju tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru
Andreju Sončiku, VID muitas un nodokļu departamentu vadītājiem, kā arī VID Jelgavas un Bauskas vadītājiem.
Pēc Zemgales reģionālās attīstības stratēģijas akceptēšanas tās idejas autori ar domes priekšsēdētāja vietnieku Raiti Vītoliņu priekšgalā sākuši ar to iepazīstināt Ministru kabineta locekļus. Tādējādi jau gūts vismaz četru ministru atbalsts stratēģijas tālākvirzībai un nozaru savstarpējo plānu koordinēšanai. Tā kā VID iecerējis optimizēt savu struktūru, veidojot reģionālās nodaļas, tas varētu sekmēt arī reģionālo plānu iemiesošanos praksē un plašāka mēroga infrastruktūras attīstību bez, R.Vītoliņa vārdiem runājot, revolucionārās situācijas veidošanās.
A.Sončiks VID optimizācijas nepieciešamību skaidroja ar dienesta pašreizējo pārāk lielo saskaldītību (VID ir 34 nodaļas, kur katrā nodarbināti 40 līdz 450 darbinieku). Darba grupa, kurā iesaistīti dienesta gudrākie prāti, četros darba mēnešos tikuši tiktāl, ka definētas un sagrupētas pa līmeņiem visas VID funkcijas.
Augstākais līmenis ir VID valsts mēroga vadība, otrais reģioni (tādi Latvijā varētu būt seši līdz astoņi), trešais konkrētas nodokļu administrēšanas, muitas vienības, lai klientiem saglabātu līdzšinējo pakalpojumu apjomu. Respektīvi, centralizēšana paredzēta funkcijām, kas atrautas no tiešā nodokļu maksātāja. Tas ļautu optimālāk izmantot savus resursus, ar līdzšinējiem spēkiem izdarīt pieaugošo darbu apjomu, iedarbināt VID darbinieku rotēšanas principu, uzlabot koordināciju un kontroli, dotu iespēju pārsūdzēt amatpersonu lēmumus visos līmeņos, nevis tikai Rīgā, kā tas notiek šobrīd. Galvenais klientam nodrošināt operatīvāku un ērtāku apkalpošanu un lielāku servisu. Sadalot funkcijas pa līmeņiem, iespējams sekot nodokļu maksātāju uzskaitei un tam, kā tiek veikts darbs ar nodokļu maksātājiem zemākajā līmenī. Svarīgi radīt vidi, lai dienesta darbinieki nebūtu korumpēti, turklāt tādā līmenī, lai cīnītos nevis ar sekām, bet cēloņiem.
Pirmais reģions, kur paredzēts realizēt pilotprojektu, ir Zemgale. Zināmā mērā tā ir apstākļu sakritība, jo negodīgas rīcības dēļ VID Bauskas nodaļā atbrīvoti četri vadošie darbinieki. Ar reģionālās nodaļas projektu domāts strādāt pastiprināti, lai tuvākajos mēnešos to iekustinātu praktiski, bet no jaunā gada varētu sākt normālu darbu.
Līdz šim notikušās sarunas ar pašvaldībām liecina, ka iespējama reāla cīņa par reģionālo nodaļu atrašanās vietām, jo tas tomēr nozīmē attīstību.
Mūsu pašvaldības, norādot, ka vēstules veidā jau paudušas atbalstu VID Zemgales reģionālās nodaļas izveidei, interesējās par lielo nodokļu maksātāju administrēšanu, vai to tomēr nebūtu iespējams veikt katrā konkrētajā rajonā, nevis tikai Rīgā. A.Sončiks norādīja, ka optimizācijas projekta ietvaros lielo nodokļu maksātāju pārvaldes galvenā funkcija būs audits. Savukārt nodokļu administrēšanas piesaistīšana konkrētajām administratīvajām teritorijām ir pilnīgi normāla.
A.Sončiks tikšanās noslēgumā ierosināja uz līdzīgu tikšanos uzaicināt arī pārējo Zemgales pašvaldību pārstāvjus, lai visi būtu lietaskursā par notiekošo un izprastu motīvus. R.Vītoliņš norādīja, ka pirms tam jāsagatavo un jāapkopo visi, jo sevišķi pozitīvie reģiona aspekti.
