Glūdas pagasta Tautas daiļamata studijā dzimst krāsainība. Audēju profesionalitāti veicina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Izglītības un mājturības institūta lektore Ligita Ozolniece.
Glūdas pagasta Tautas daiļamata studijā dzimst krāsainība. Audēju profesionalitāti veicina Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes Izglītības un mājturības institūta lektore Ligita Ozolniece.
Šo studiju Ligita vada neilgi, bet viņu priecē Nākotnes sievu darba entuziasms un radīšanas prieks. Pagaidām viņas ir tikai piecas audējas, kas savus darbus un ieceres sabalansē ar citu kolēģu interesēm. Stelles ir vien divas, bet ir arī citas tehnikas, kurās veikt dažādus darinājumus. Kamēr viena meistare vēl gatavo velkus segai, cita, jau tos uzlikusi, auž lakatu. Kārtīgi darbojoties, cilvēkam ar iemaņām lakata darināšana “paņem” kādu nedēļu, segu noaust var aptuveni mēneša laikā, pastāsta L.Ozolniece. Turklāt stelles nav vienīgais darba instruments, ar kurām var darināt tekstilijas.
Nākamajā vasarā Nākotnes daiļā amata pratējas domā piedalīties starptautiskajā tautas lietišķās mākslas izstādē Rīgā un izstādē “Lins, keramika, pinumi” Kuldīgā.
Materiālus tekstiliju darinātājas sarūpējušas vēl vecajos laikos “Čaklajā rokās”, un krājumi nav beigušies. Ja būs nepieciešami jauni izejmateriāli, tos par lētāku naudu var iegūt ražotnēs. Un, lai izgatavotu skaistu segu, nav jābūt dārgiem materiāliem, pārliecināta amata meistare. “Piemēram, mūsu Irēnīte auž segas no audumu atgriezumiem. Viņa ir ļoti rūpīga. Ja kas nepatīk, ārda laukā.” Ligita uzskata, ka, iespējams, nākotnē tādi izstrādājumi kalpos ne tikai kā dāvinājuma priekšmeti mīļiem cilvēkiem, bet arī kā komercprece. “Piemēram, lauku mājā, kurā uzņem tūristus, šādas segas var būt kā dizaina priekšmeti, tā radot interesantu gaisotni,” domā Ligita, kas sev noaudusi segu, audumu Zemgales brunčiem, šā novada jostu, skapjos novietojusi dvieļus, galdautus. Viņas darinājumu klāstā ir arī Zemgales jaunavas vainadziņš, ko lektore var uzskatāmi parādīt savās lekcijās audzēknēm.
L.Ozolnieces prieks ir par to, ka tautas daiļamata kustība nebeidzas. Pasākumā, kas nesen noticis Tautas mākslas centrā, zāle bijusi stāvgrūdām pilna ar lietišķās mākslas profesionāļiem, un katram ir kāds “pulciņš”, kas auž, šuj, izšuj, tamborē.
