Pagājušonedēļ Saeimā notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas Vides apakškomitejas sēde, kurā tika izskatīts Lielupes piesārņošanas jautājums.
Pagājušonedēļ Saeimā notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas Vides apakškomitejas sēde, kurā tika izskatīts Lielupes piesārņošanas jautājums. Sēdē vides ministrs Raimonds Vējonis atzina, ka nav iespēju, kā uzlabot situāciju Lielupē, un Vides ministrijai pie šā jautājuma vēl jāstrādā.
Pēdējo gadu laikā tas ir viens no iespaidīgākajiem gadījumiem, kad tik lielā apjomā nodarīts kaitējums dabai. Tas uzskatāmi parāda, ka mūsu valstī ir indivīdi, kam nospļauties par Latvijas dabu, valsts likumdošanu, pārējo sabiedrības locekļu labklājību. Jelgavas Cukurfabrikas un atsevišķu amatpersonu rīcība uzskatāmi demonstrē to, ka tai ir vienaldzīgas ne tikai zivis un Lielupe, bet arī piekrastes iedzīvotāji, fabrikas darbinieki un zemnieku saimniecības – cukurbiešu audzētājas. Lai arī rūpnīcas peļņa pēdējos gados mērāma vairākos miljonos, tā apzināti izvairījusies no likumu prasību izpildes attiecībā pret apkārtējo vidi un nav sakārtojusi savas attīrīšanas iekārtas, riskējot ar dabu, rūpnīcas strādnieku labklājību un cukurbiešu audzētāju nākotni. Uzskatāmi redzams, ka atsevišķām personām ir pilnīgi vienalga, vai vide tiks piedraņķēta, vai cilvēkiem pietiks līdzekļu iztikai.
Šajā epopejā ir skaidri redzama arī valsts dienestu nespēja savlaicīgi rīkoties un pēc iespējas ātrāk novērst radušās sekas. Pagāja vairāk nekā nedēļa, līdz tika sasaukta Vides apakškomitejas sēde, kuru vada “zaļais” Arvīds Ulme. Un arī tad tas notika tikai pēc Saeimas deputāta Dzintara Zaķa iniciatīvas. Kā paskaidroja deputāts: “Atbildīgo dienestu neziņa un lēnā rīcība liecina par to, ka Latvijā nav dienesta, kas būtu gatavs operatīvi rīkoties situācijā, kad pēkšņi rodas bīstams vides piesārņojums. Satraucoši ir tas, ka neviens sabiedrībai vēl līdz šim nav paskaidrojis, vai situācija, kas izveidojusies Lielupē, neapdraud piekrastes iedzīvotāju veselību un dzīvību.” “Joprojām nav atbildes, vai piesārņojums var ietekmēt blakus esošās saimniecības un upes piekrastes teritoriju,” uzsvēra deputāts.
Saeimas Vides apakškomitejas sēdē uz jautājumu, kāpēc vairāku nedēļu garumā nevar noteikt piesārņojuma avotu, vides ministrs vien noplātīja rokas un paziņoja, ka nepietiek resursu darbībai ārkārtas situācijā. Uz deputāta Zaķa vaicāto, kāpēc neviens neinformēja iedzīvotājus par to, cik bīstams ir piesārņojums, Vējonis atzina, ka arī ar šo jautājumu vides institūcijām esot vēl jāstrādā.
Gadījums ar Lielupi skaidri parāda, ka mūsu valstī neaizsargāta ir ne tikai daba, bet arī darbs, cilvēki, kas kļuvuši par ķīlniekiem atsevišķu personu patvaļai un valsts institūciju mazspējai. Jā, ir cerības, ka upes iemītnieku populācija ar laiku atjaunosies. Bet vai šo rudeni spēs pārdzīvot Zemgales cukurbiešu audzētāji, vēl ir jautājums. Un tas viss tikai tāpēc, ka kādam ir vienalga, kur spļaut.
