Ar Jelgavas Mūzikas vidusskolas meiteņu priekšnesumu Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas dalībnieki vakar pirmo reizi savās jaunajās Domes piešķirtajās telpās Pasta ielā 44 sarīkoja sapulci.
Ar Jelgavas Mūzikas vidusskolas meiteņu priekšnesumu Latviešu strēlnieku apvienības Jelgavas nodaļas dalībnieki vakar pirmo reizi savās jaunajās Domes piešķirtajās telpās Pasta ielā 44 sarīkoja sapulci.
Kā atzina nodaļas vadītājs Norberts Vizulis, tagad mūsu vecajiem karavīriem ir diezgan piemērota vieta, kur satikties un aprunāties. Tad nu trīsdesmit tur sanākušie vīri runāja gan par karu, gan dienestu armijā, gan par barikāžu cīņām 1991. gadā. Izrādās, ka Jelgavas pilsētā un rajonā šī sabiedriskā organizācija apzinājusi trīsdesmit Otrā pasaules kara dalībnieku. Protams, viņi visi ir cienījamos gados, tāpēc vairums nevarēja ierasties. Aktīvākie nodaļas dalībnieki ir no padomju armijas un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem atvaļinātie vīri. Taču vispirms vārds tika dots tiem, kas ir karojuši. Pirmie runāja viesi – bijušais sarkanarmietis Maskavas aizstāvēšanas kauju dalībnieks, rīdzinieks, sporta žurnālists Zigurds Mežavilks un leģionārs, kā pats teica, “padomju valstī lielākais fašists, kuram regulāri vajadzēja atzīmēties drošības komitejā”, Jānis Dejus no Liepājas. Z.Mežavilks ļoti slavēja somu varonību. Šīs tautas politiķiem neienākot prātā, ka jauniešiem vajadzētu atcelt obligāto karadienestu.
Runāja arī novadnieki. Diemžēl elejnieks Eduards Noviks, kas ir karojis četrās armijās (Latvijas, vācu, padomju un mežabrāļos), pārējiem sapulces dalībniekiem vien nodeva sveicienus. Vīram ir 89 gadi, tādēļ savā sapulču brīvībā viņš jūtas ierobežots.
Runāja arī Latviešu strēlnieku apvienības Latvijas mērogā augstākā priekšniecība, proti, valdes priekšsēdētājs Aizsardzības ministrijas ģenerālinspektors Jānis Aivars Baškers.
Viņš aicināja vecos karavīrus stiprināt vienotību. Interesanti, ka 1989. gadā, kad Latvijas Tautas frontes paspārnē dibinājās Latviešu strēlnieku apvienība, tika izteikta doma, ka Lestenē varētu būt kopīgs memoriāls abās frontes pusēs kritušajiem latviešiem. Tomēr laika gaitā tas izveidojies vienīgi par leģiona piemiņas vietu.
Šajā “sālsmaizes” sapulcē strēlniekus sveica arī Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods, kas bija paņēmis līdzi lielu kliņģeri.
