Tikai retais pēdējo pāris nedēļu laikā nebūs dzirdējis vārdu «pandēmija». Tas nāk mums virsū no radio skaļruņiem, tālrādes ekrāniem, drukāto plašsaziņas līdzekļu lappusēm.
Tikai retais pēdējo pāris nedēļu laikā nebūs dzirdējis vārdu “pandēmija”. Tas nāk mums virsū no radio skaļruņiem, tālrādes ekrāniem, drukāto plašsaziņas līdzekļu lappusēm. Dažs to izrunā garāmejot, dažs – garlaikotu sejas izteiksmi, dažs neziņā novelk: “Pandēmija.” Svešvārdu vārdnīcā norādīts, ka pandēmija (grieķu valodā – visa tauta) ir medicīnisks termins un nozīmē kādas slimības epidēmiju, kas izplatās ļoti plašā teritorijā (vienā vai vairākās valstīs, kontinentā). Visa jezga par un ap šo medicīnisko terminu sacēlusies tā saucamās putnu gripas sakarā. No medicīniskā viedokļa raugoties, par šā gripas vīrusa iespējām inficēt arī cilvēkus mediķi un zinātnieki vēl, kā saka, strīdas, taču no sabiedrisko attiecību un mārketinga viedokļa – sākusies masu histērijas pandēmija.
Gripas vīrusi, ieskaitot tos, kas izraisa saslimšanu cilvēkiem, ir raksturīgi ar to, ka ļoti strauji izmaina savas īpašības. Šīs īpatnības dēļ ik gadu pastāv zināmas problēmas zinātniekiem “uzminēt”, kāda paveida gripas vīruss cirkulēs, izraisot plašu saslimšanu tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Var atgādināt, ka pagājušā gadsimta sākumā gripas epidēmiju (pandēmiju), kad mira teju četrdesmit miljoni cilvēku, arī izraisīja īpaši patogēns gripas vīrusa variants. Slimību, kas rada saslimšanu putniem, atklāja Itālijā jau vairāk nekā pirms simts gadiem. Ilgu laiku šis vīruss interesēja vien zinātniekus, veterinārus un putnu audzētājus. Konstatēts, ka mājputnu tiešs vai netiešs kontakts ar savvaļas migrējošiem ūdensputniem ir biežs epidēmijas cēlonis. Pirmais cilvēka inficēšanās gadījums ar putnu gripas vīrusu tika reģistrēts Honkongā 1997. gadā, kad A(H5N1) gripas vīruss izraisīja smagu respiratoru saslimšanu 18 cilvēkiem, no kuriem seši nomira. Cilvēku inficēšanās sakrita ar ļoti patogēnas putnu gripas epidēmiju mājputniem Honkongā, kuru izraisīja tas pats vīruss. Joprojām nav drošu pierādījumu, ka šīs vīrusu tips būtu mainījis savas īpašības tiktāl, lai ar to inficētos cilvēks no cilvēka.
Tas par teorētisko pusi. Atgriezīsimies uz grēcīgās zemes. Pirmkārt, joprojām nav izstrādāta vakcīna pret šāda tipa gripas vīrusu. Tāda tiek solīta kaut kad pārredzamā nākotnē. Otrkārt, vakcīnas pret zināmajiem gripas vīrusu tipiem, kas cirkulē starp cilvēkiem, pret iespējamo nākotnes īpaši patogēno variantu nav efektīvas. (Tās ļautu izvairīties tikai no zināmā vīrusu tipa.) Treškārt, šābrīža situācija drīzāk uzdod daudz vairāk jautājumu visiem ar veselības profilaksi un ārkārtas situācijām saistītiem valsts un pašvaldību dienestiem. Kāpēc? Tāpēc, lai mēs būtu droši, ka gadījumā, ja tiešām putnu gripas vīruss izraisīs pandēmiju cilvēkiem, mūsu valsts atbilstošie dienesti būs zinoši un “kaujas gatavībā”. Par to, ka tā var nebūt, liecina Lielupes bēdīgais piemērs. Tajā brīdī, kad kontrolētājiem, laboratorijām un zinātniekiem vajadzēja būt gataviem veikt analīzes un atbilstoši tām operatīvi pieņemt efektīvus lēmumus par tikpat efektīviem pasākumiem, visi kaut kur skrēja, kaut ko grāba, pārbaudīja un pēc savas saprašanas mēģināja rīkoties. Ja tas nebūtu tik skumji, par to varētu vienkārši pasmaidīt.
Pēc skata un amata nopietnu cilvēku aicinājumi mesties visiem par naudu tūlīt pat vakcinēties, piedodiet, kaut kā nelāgi atgādina farmācijas kompāniju mārketinga triku. No otras puses, tikpat muļķīgi skan mūsu Veselības ministrijas vadītāja mierinājumi, ka, lūk, gada laikā nekas nenotikšot. Jā, pēc gada būs jauna Saeima, jauni ministri. Tagadējie tad varēs kritizēt un smīkņāt, ja mūs skars pandēmija, bet atkal neviens nezinās, kā jārīkojas. Neko daudz jau nevajag. Mums vienkārši jābūt pārliecībai, ka nepieciešamības gadījumā visi, kam tas ir dienesta pienākums, zinās, kā rīkoties, un tā būs gana efektīva darbošanās.
