Pagājušonedēļ 11. un 12. jūnijā Rīgā notikusī konference «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību» analizēja ne tikai statistikas pētījumus un nepilsoņu problēmas, bet skāra visas mūsu valsts sabiedrības problēmas.
Pagājušonedēļ 11. un 12. jūnijā Rīgā notikusī konference «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību» analizēja ne tikai statistikas pētījumus un nepilsoņu problēmas, bet skāra visas mūsu valsts sabiedrības problēmas.
Ņemot vērā referentu klāstu un dalībniekus, konferencei bija augsts līmenis, ne par velti to apmeklēja arī ārvalstu valdību un starptautisko institūciju pārstāvji. Šķiet, pirmoreiz pēc neatkarības atgūšanas daudzas mūsu sabiedrības valstiskās problēmas tika nodotas tik aptverošai pētīšanai un diskusijām. Interesanti, ka to rosinājusi bija valsts institūcija Naturalizācijas pārvalde.
Konferences pirmajā dienā uzmanības centrā bija pētījumu un rīcības programma «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību» «Baltijas Datu nama» un LU komunikācijas un žurnālistikas katedras veiktie pētījumi un Naturalizācijas pārvaldes rīkoto Latvijas novadu konferenču rezultātu apkopojumi.
Pensionāru valsts
Galveno ievērību guva «Baltijas Datu nama» veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātu analīze. Tajā bija skartas ne tikai starpnacionālās, pilsoņu un nepilsoņu, naturalizācijas problēmas, bet gan sniegts sabiedrības noskaņojuma un vērtību raksturojums kopumā.
Daži fakti no pētījuma. Izrādās, ka Latvija nosacīti ir pensionāru zeme. No visa pilsoņu skaita visvairāk 26 procenti ir pensionāru, nepilsoņu vidū šī sabiedrības daļa ir vēl lielākā pārsvarā 34%. Aiz tā visvairāk ir fiziskā darba veicēju (19 21%). No 12 līdz 13 procentiem ir tādu, kas sevi piesaka kā bezdarbnieki.
Par spīti dažādu sabiedrisko organizāciju pārstāvju apgalvojumiem par to izplatību, 75,8 procenti no visiem Latvijas pilsoņiem un 90,1% no nepilsoņiem nav nevienas sabiedriskās organizācijas (arodbiedrību, profesionālo, partiju, vides aizsardzības u.tml.) sastāvā.
Pilsoņu un nepilsoņu uzticēšanās pakāpe dažādām institūcijām ir līdzīga. Interesanti, ka uzticība tiesām un policijai nepilsoņu vidū ir nedaudz augstāka nekā pilsoņu vidū. Vislielāko uzticību mantojušas skolas, otrajā vietā ir televīzija, tad (dilstošā secībā) radio, baznīca, prese, pašvaldības, Latvijas Banka, armija utt.
Ikdienas dzīvē kontakti starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir daudz ciešāki, nekā tas redzams oficiālos paziņojumos vai pārskatos.
1997. gadā par Latviju kā neatkarīgu valsti iestājas 56% nelatviešu (1991. gadā – 35%). Latvijas pilsoņu un nepilsoņu ienākumu un izglītības līmenī nav būtisku atšķirību. 62% pilsoņu un 61% nepilsoņu savus izdevumus mēnesī uz vienu cilvēku ģimenē vērtē kā zemākus par Ls 50. Nepilsoņa statuss tiem liek izjust psiholoģisku nedrošību un pazemojumu.
Gan pilsoņi, gan nepilsoņi uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem ir brīvi jāpārzina latviešu valoda.
Preses pētījumi rāda, ka tieši presē objektīvi nepamatoti ir viskrasāk nodalīta divkopienu sabiedrība ar visizteiktāko sašķeltību. Gan latviešu, gan krievu presē trūkst speciālistu komentāru un viedokļu, to vietā dota priekšroka politiķu viedokļiem vai «plikām» ziņām.
Integrācijas sekmēšana
Saeimas priekšsēdētājs Alfrēds Čepānis, ārlietu ministrs Valdis Birkavs un kultūras ministre Ramona Umblija savās konferences ievadrunās atzīmēja šā pētījuma nozīmīgumu tik apjomīgs un relatīvi precīzs pētījums par sabiedrību Latvijā nav bijis vismaz pēdējo 10 gadu laikā. Reāli Latvijā izveidojusies divkopienu sabiedrība, tātad jāizvairās no divkopienu valsts. Nepilsoņi ir aptuveni trešā daļa valsts iedzīvotāju.
Lielākā daļa referentu bija vienisprātis, ka līdztekus naturalizācijai kā juridiskam procesam jāsekmē integrācija kā sabiedrisko un kultūras pārmaiņu process.
Integrācija ir instruments arī latviskās identitātes nodrošināšanai, pauda V.Birkavs.
Integrācija nav pakļaušana. Tā ir nevis iespēju sašaurināšana, bet gan iespēju paplašināšana, aprakstot pilsoņu un nepilsoņu tuvināšanos sabiedrībā, sacīja R.Umblija.
Būtībā integrācija ir nevis tās sākumā, bet turpinājumā, taču daudz kas ir aizkavējies. Nepilsoņu motivācijas sekmēšana, valodas apguve, iekļaušanās Latvijas vidē ir būtiskākās integrācijas satu-ra daļas. Šeit jābūt pretimnākšanai no valsts.
Latvijā nav skaidras valsts nacionālās politikas pamatnostādnes, valsts īstenotās nacionālās politikas mērķi un uzdevumi. Latvijā atšķirībā no Igaunijas nav izveidota arī valsts institūcija, kas nodarbotos ar nacionālo jautājumu, sacīja LU Filozofijas un socioloģijas institūta pārstāvis, Dr.phil. Elmārs Vēbers.
Kā būtisku trūkumu E.Vēbers atzīmēja valsts varas atsvešinātību no pilsoņiem.
Jācer, ka valsts un sabiedrības atsvešināšanās nav tik fatāla, sacīja pazīstamā politoloģe Ilze Ostrovska, racionāli secinot, jāpalielina sabiedrības ietekme uz lēmumu pieņemšanu.
Jāatsakās no mītiem
Patlaban Saeimā tiek izskatīti labojumi Pilsonības likumā, taču ar šiem juridiskajiem soļiem vien nepietiek. Konferencē strādāja trīs pieredzējušu speciālistu un interesentu darba grupas ar problēmām, kas atspoguļojās trīs mērķu tēmās valsts pārvaldes, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju loma pilsoniskas sabiedrības veidošanā; izglītības, kultūras, valodas loma integrācijas procesā un masu saziņas līdzekļu loma sabiedrības integrācijas procesā.
Par svarīgāko no šīm trim jomām diskusijās kļuva kultūras un izglītības loma. Tās mērķim jābūt uz valsti virzītas motivācijas veidošana. Secinājumu klāstā būtiskākais bija nepieciešamība Izglītības ministrijā veidot nodaļu, kas atbild par minoritāšu izglītību.
Valsts un pašvaldību institūciju ieguldījums sekmīgākā integrācijas veicināšanā būtu jaunas institūcijas (ministrijas, nevis pārvaldes) izveide, kas nodarbotos kā ar nacionālo politiku, tā ar integrāciju. Pašvaldībās būtu ieteicamas minoritāšu konsultatīvas pārstāvniecības vai padomes.
Kā sacīja preses darba grupas vadītājs Askolds Rodins, galvenais trūkums preses tendenciozitātē vai neobjektivitātē ir tās atkarība no galējiem viedokļiem.
Prese krīt par upuri karojošam mazākumam, kas neatspoguļo vairākumu, sacīja A.Rodins. Tas nav totāli, bet ietekme ir. Presē atspoguļotā situācija bieži ir negatīvāka, nekā tas ir patiesībā… Jāatsakās no mītiem. Galējie viedokļi ir spilgtāki, bet tie nekad nepauž vairākuma domas.
Masu saziņas līdzekļos vairāk uzmanības jāpievērš saturu raksturojošiem virsrakstiem skaļu apgalvojumu vietā. Nepieciešams biežāk izmantot speciālistu komentārus politisko lozungu vietā.
Konferences noslēgumā bija gandrīz pusdienu gara diskusija integrācijas un Pilsonības likuma kontekstā starp dažādu politisko partiju līderiem, kuras atspoguļojumu sniegsim atsevišķi rītdienas «Ziņu» numurā.
