Svētdien pašvaldību vēlēšanās Igaunijā aptuveni viens procents no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem savu izvēli izdarīja internetā.
Svētdien pašvaldību vēlēšanās Igaunijā aptuveni viens procents no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem savu izvēli izdarīja internetā.
Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs jelgavnieks Arnis Cimdars “Ziņām” no Tallinas pavēstīja, ka Igaunija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas vēlēšanās izmantojusi jauno informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Pašvaldību vēlēšanās Igaunijā piedalījušies mazāk par pusi – 47,1 procents – balsstiesīgo iedzīvotāju. “Vietējie eksperti uzskata, ka vēlētāju skaits būtu mazāks, ja nevarētu savu balsi nodot internetā,” informē A.Cimdars.
Uz “Ziņu” jautājumu, vai Latvija būtu gatava 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gada oktobrī balsot, izmantojot jaunākās informāciju tehnoloģijas, CVK priekšsēdētājs atbild, ka tehniski tas būtu iespējams pēc tam, kad tiktu izstrādātas un ieviestas tā saucamās elektroniskās identifikācijas kartes. Ar tām persona varēs apstiprināt savu parakstu. Igaunijā A.Cimdars novērojis, ka pašvaldību vēlēšanās daudzi, kam jau bija elektronisko parakstu kartes, tās izmantoja pirmo reizi. “Problēmu Latvijā saredzu ne tik daudz saistītu ar jaunāko tehnoloģiju ieviešanu. Tas drīzāk saistīts ar mūsu politiķu un vēlētāju ticību vēlēšanu rezultātiem,” atzīst A.Cimdars. Tā kā elektroniskā balsošanas sistēma paredz, ka rezultātus fiksēs un apstiprinās CVK, jābūt lielai sabiedrības uzticēšanās rezervei šai iestādei. Citādi ikvienam, kurš mēģinās apšaubīt vēlēšanu rezultātus, jebkurā gadījumā būs iemesls tos apstrīdēt tiesas ceļā. Uzticības kredītu elektroniskai balsošanai internetā pamatīgi iedragāja šā gada martā pašvaldību vēlēšanās reģistrētie vēlētāju uzpirkšanas gadījumi,” uzsver A.Cimdars.
Viena no elektroniskās balsošanas īpatnībām Igaunijā saistīta ar to, ka to varēja darīt trīs dienas pirms oficiālo vēlēšanu datuma. Šajā laikā ikvienam elektroniskā paraksta kartes īpašniekam bija iespēja savas domas vairākkārt mainīt. Balsojuma rezultāts tika reģistrēts kā pēdējās izmaiņas katra vēlētāja izvēlē. Uz jautājumu, vai šāda balsošanas sistēma nav pārāk sarežģīta un droši fiksē vēlētāja izvēli A.Cimdars atbild, ka viņam Igaunijā nācies pārliecināties, ka no tehniskā viedokļa šāda balsošanas sistēma ir praktiski nevainojama un vēlēšanu komisijai nav iespēju to ietekmēt. Viņš vēlreiz apstiprināja, ka Latvijā par šādu balsošanas iespēju jāizšķiras politiķiem un tā jāpieņem iedzīvotājiem. “Esam jau pierādījuši, ka atšķirībā no kaimiņiem mūsos mīt daudz aizdomīguma,” tā A.Cimdars.
Kā ziņo aģentūra LETA, pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā Tallinā uzvarējusi Centra partija, kas ir priekšgalā arī citās Igaunijas pilsētās. Tās vadītājs Edgars Savisārs varētu ieņemt Tallinas mēra amatu. Nacionālajā mērogā Centra partija ieguvusi 24,97 procentus balsu, Reformu partija – 17,24 procentus, Tautas savienība – 12,67 procentus, Tēvzemes savienība – 8,81 procentu, partija “Res Publica” – 8,39 procentus un Sociāldemokrātiskā partija – 6,5 procentus.
