Katrai tautai ir sava vēsturiskā dzimtene. Pat tad, kad esam integrējušies un pārintegrējušies, saplūduši un no jauna meklējuši norobežošanos, uz zemes pastāv kāda teritorija, ko var saukt par tēvu zemi.
Katrai tautai ir sava vēsturiskā dzimtene. Pat tad, kad esam integrējušies un pārintegrējušies, saplūduši un no jauna meklējuši norobežošanos, uz zemes pastāv kāda teritorija, ko var saukt par tēvu zemi.
Vienīgie, kas nevar uzrādīt savu vēsturisko teritoriju, ir čigāni (romi, kā klājas saukt pēc ES noteiktajiem standartiem). Paši romi gan sevi dēvē par čigāniem.
Jelgavā veiksmīgi turpinās pagājušajā gadā sāktais projekts “Čigānu bērns – skolā esi gaidīts”. Šogad tas paplašinājies – “Čigāni vietējā sabiedrībā un skolā”, jo bērnu audzināšana nevar tikt izrauta no vispārējā tautas dzīves konteksta.
Pateicoties tam, ka Jelgavas Dome radusi iespēju algot iepriekšējā gadā bērnudārzā “Pasaciņa” darbu sākušo audzinātāju palīdzi Ligitu Sunīti, šogad par projekta līdzekļiem bija iespējams piesaistīt vēl vienu darbinieci – Astrīdu Pelci.
Tomēr darbs ar savu tautu un tās iesaistīšana pozitīvos sociālajos procesos nav viegls, atzīst abas audzinātāju palīdzes. Ja arī bērnudārza vecumā bērni skolai ir sagatavoti, problēma turpinās 1. klasītē, kad čigāniem raksturīgā tendence – mācīt savus bērnus pašiem – no vecāku puses dažkārt atkal nostiprinās, tāpēc būtu svarīgi arī pirmajās sākumskolas klasēs čigānu tautības skolotāja palīgam veicināt bērnu skolas apmeklējumu. Pašlaik situāciju cenšas uzlabot ar policijas palīdzību, un tas ne vienmēr ir veiksmīgākais risinājums, domā L.Sunīte un A.Pelce.
Pētījums “Čigānu identitāte multikulturālā skolā”, kas tika veikts 2004. – 2005. mācību gada laikā, tomēr parādījis, ka visi projekta laikā piesaistītie piecus līdz septiņus gadus vecie bērni veiksmīgi iekļāvušies skolas dzīvē un ir vērojama viņu izaugsme.
Šajā mācību gadā projekts visā Latvijā paplašinājies, tajā piedalās jau 12 dalībnieku – Jelgavas un Valmieras pilsēta un rajons, Pļaviņas, Jēkabpils, Aiviekstes un Maltas pagasts, Preiļu, Vārkavas un Ilūkstes novads, pastāstīja Izglītības iniciatīvu centra programmu vadītāja LijaVērzemniece, bet Plaviņās Čigānu biedrības izveidotajā aktivitāšu centrā iekārtota arī veļas mazgātava, jo nav noslēpums, ka čigānu vidējais dzīves līmenis ir zems un tikai retajam mājās varētu būt automātiskā veļas mazgājamā mašīna.
“Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt sabiedrības attieksmes maiņu,” teica L.Vērzemniece. Savukārt pirmsskolas iestādes “Pasaciņa”, kur notiek ar čigānu integrācijas programmu saistītas aktivitātes, vadītāja Zinta Strika uzsvēra, ka, runājot un kontaktējoties ar romiem, nākas atzīt, ka šī tauta vienlaikus var gan pievilt, gan arī attaisnot cerības, bet par brāļa grēkiem nav jāatbild citam.
