Neseno arodbiedrību demonstrāciju «Mēs pret nabadzību», medicīnas un izglītības darbinieku piketus un streikus, kā arī troksni ap policijas arodbiedrību daži atzinuši par pierādījumu tam, ka Latvijā uzplaukstot arodbiedrību aktivitāte.
Neseno arodbiedrību demonstrāciju “Mēs pret nabadzību”, medicīnas un izglītības darbinieku piketus un streikus, kā arī troksni ap policijas arodbiedrību daži atzinuši par pierādījumu tam, ka Latvijā uzplaukstot arodbiedrību aktivitāte. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) apgalvo, ka apvieno 170 000 biedru (20 procentu no strādājošajiem), tomēr pašreiz Saeimā nav pārstāvēta neviena atzīta sociāldemokrātiska partija. Līdz nākamajām vēlēšanām atlicis mazāk par gadu, un tas vedina jautāt: vai arodbiedrību aktivizēšanās nozīmē kreiso atdzimšanu Latvijā?
Latvijā, tāpat kā citu Austrumeiropas un Rietumeiropas valstu demokrātiskās politikas kreisajā spārnā, tradicionāli ir dominējušas sociāldemokrātu partijas, no kurām daudzas saistītas ar arodbiedrību kustību. Vēsturiski Latvijas lielākā kreisā spārna partija bijusi Latvijas Sociāldemokrātu strādnieku partija, kas pārstāvēta visās Latvijas starpkaru Saeimās. Tā bija vienīgā organizētā trimdas politiskā partija pēc Otrā pasaules kara.
Pašreizējā LSDSP izveidojās 1999. gadā, saplūstot vairākām sociāldemokrātiskām partijām, tomēr tai patīk reklamēt sevi kā starpkaru LSDSP turpinātāju. Jautājums: vai Rainis identificētos ar pašreizējiem Latvijas sociāldemokrātiem?
LSDSP trūkst pamatīgāku saišu ar Rietumeiropas ievērojamām sociāldemokrātu partijām, jo tur sociāldemokrāti seko līdzi laikam un ir formulējuši progresīvu politiku tādām sociālām problēmām kā dzimuma un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvība – jomās, kurās LSDSP pozīciju nevar raksturot citādi kā reakcionāru.
Kopš demokrātiskas konkurences rašanās Latvijas politikā dominējusi etniska šķelšanās. “Latviešu” partijām izdevies nodēvēt visas “krievvalodīgo” partijas par “kreisajiem”. Kaut gan dažas neapšaubāmi ir kreisās, citas savā ekonomiskajā politikā ir daudz liberālākas par “latviskajām” partijām. Tas nozīmē – kaut arī daudzi vēlētāji izjūt simpātijas pret kreisu politiku, tomēr balso par centriskām vai labējām “latviešu” partijām, un te parādās “kreisās domāšanas, labējās balsošanas” mīkla.
Attiecībā uz etniskajiem jautājumiem kreisie nonākuši līdz dilemmai. No modernas Eiropas sociāldemokrātu partijas būtu jāsagaida, ka tā aizstāv minoritāšu tiesības. Tādējādi kreisie vai centriskie politiķi tiktu izstumti no “latviešu” partiju vidus, un par to būtu jāsamaksā ar vēlētāju balsu zudumu. Jāatceras, ka kreisā spārna politiskais spektrs ir diezgan fragmentēts. Līdzās LSDSP konkurē un to šķeļ mazākas partijas. Nav viegli kreiso balsis apvienot arī ap LSDSP, jo tā pati ir sašķelta. Vadības vēlēšanās Juris Bojārs tikai ar 186 balsīm pret 167 pārspēja Daini Īvānu. Turklāt kreisajiem nav harismātiska līdera, kas spētu kustību apvienot un piesaistīt jaunus vēlētājus. Kreisajiem neko labu nav nesusi četrus gadus ilgusī LSDSP vadība Rīgas Domē. Tā LSDSP izskatās kā jebkura cita Latvijas varas partija un nespēj radīt karojoša mesijas tēlu, kas visās četrās iepriekšējās vēlēšanās nesis panākumus jaunajām vai ārpus Saeimas esošajām partijām.
Tas nozīmē, ka atdzimstošajai arodbiedrību aktivitātei var nenākties viegli rast atbilstošu izpausmi kreisajā politikā un LBAS nav spiesta politisko partneru izvēlē aprobežoties tikai ar kreisajām partijām. Tas, ka mūsdienu Latvijas partijas tiecas izpatikt visiem vēlētājiem un pavirši apietas ar ideoloģiju, nozīmē, ka vēlēšanu gaidās visas partijas var izrādīties atsaucīgas arodbiedrību prasībām.
Uzskats par arodbiedrību kustības atdzimšanu var izrādīties krietns pārspīlējums. Kaut gan protesta pret nabadzību rīkotāji bija cerējuši piesaistīt līdz pat 14 000 demonstrantu, policija lēš, ka bijis tikai 6000 cilvēku. Vājš rezultāts organizācijai, kas teicas apvienojam 170 000 biedru. Šo iemeslu dēļ jādomā, ka mērens arodbiedrību aktivitāšu kāpums diezin vai tuvākajā nākotnē pāraugs nozīmīgā kreiso partiju pārstāvībā Saeimā vai organizētā kreisuma kustībā.
Saīsināti no www.politika.lv
