Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā «Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību».
Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”. Grozījumi veikti, lai sakārtotu vispārīgās prasības par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgo apriti farmaceitiskajā jomā un veterinārmedicīnā.
Kā “Ziņas” informē ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece, “ir radīta skaidra likumdošanas bāze turpmākai kaņepju audzēšanai sēklu un šķiedras ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem”, tā vairs neradīs bažas, ka zemnieki nodarbojas ar pretlikumīgu rīcību.
Normatīvajā aktā precizēti botāniskie nosaukumi augiem, kurus Latvijā audzēt aizliegts, jo tie bīstamā koncentrācijā satur narkotiskas vielas. Norma, kas līdzšinējā redakcijā noteica, ka zemes īpašniekiem vai tās nomniekiem jāiznīcina kokaīnkrūmi, Latvijā nav vajadzīga, jo šie augi pie mums lauka apstākļos neaug.
Pēc D.Mucenieces teiktā, arī miega magone ir “problemātiska” suga, ar kuru valstī saistīta narkotisku vielu ieguve. Citu magoņu sugu audzēšanu, tai skaitā Latvijas savvaļas sugas, nav nepieciešams ierobežot. Līdz šim bija noteikts, ka magoņu audzēšanas kārtību regulē Ministru kabinets. Normatīvajā aktā precizēti iepriekš lietotie termini “opija magone” un “eļļas magone”, kas ir nosaukuma “miega magone” sinonīmi. Turpmāk jālieto nosaukums “miega magones eļļas šķirnes”. Dokumentā arī norādīts, ka narkotisko vielu un augu pastiprināta reklamēšana nav pieļaujama, tādēļ miega magones vietā nav jālieto sinonīms “opija magone”. Precizēta arī kaņepju sugu klasifikācija, no kopējās sugas izdalot Indijas kaņepi un sējas kaņepi.
Dokumentā izklāstītas likuma normas audzēšanas licences saņemšanai, saskaņojot tās ar Komerclikumā un Ārstniecības likumā noteikto.
