Kad 1998. gada pavasarī Platonē tika izveidots pirmais mašīnu rings (tehnikas kopēja lietošana), tā dalībnieki, vairāki vietējie zemnieki, nedomāja, ka cēlā doma par savstarpēju palīdzēšanu jau pēc dažiem gadiem panīks. Lai klātienē uzzinātu, kā mašīnu.
Kad 1998. gada pavasarī Platonē tika izveidots pirmais mašīnu rings (tehnikas kopēja lietošana), tā dalībnieki, vairāki vietējie zemnieki, nedomāja, ka cēlā doma par savstarpēju palīdzēšanu jau pēc dažiem gadiem panīks.
Lai klātienē uzzinātu, kā mašīnu ringi darbojas citur, 1998. gadā grupa mūsu rajona zemnieku devās uz Zviedriju, kur nelielus tos veido kaimiņi (10 – 12), viņus saista vienādas intereses, kas padara par ieguvējiem visus kopā un katru atsevišķi.
Ringu galvenais mērķis ir, saskaņoti palīdzot cits citam ar tehniku un nepārtraukti sekojot mašīnu darbam, ar minimāliem izdevumiem iegūt kvalitatīvu produkciju. Jāpiebilst, ka mašīnu ringos piedalīties izdevīgāk mazo un vidējo zemnieku saimniecību īpašniekiem.
Kā “Ziņām” stāsta mūsu puses tehnikas ringa iniciators Kārlis Sviklis, pēc zviedru un Valmieras zemnieku piemēra 1998. gadā tāds tapa arī Platonē, kur piedalījās vairāki vietējie zemnieki. “Izveidojām statūtus, no zviedriem bez maksas saņēmām dažādus augsnes apstrādes agregātus, tomēr jau pēc pāris gadiem sākumā cerīgā sadarbība pajuka,” teic K.Sviklis. Kādēļ? Viņš norāda, ka vairāki zemnieki saimniecības likvidējuši, tuvējā apkārtnē vairs nav saimniecību ar līdzīgu darba apjomu. Arī tehnika gluži neatbilst šodienas lauksaimniecības vajadzībām.
Pēc K.Svikļa teiktā, Platonē ringi izputējuši, jo nedarbojās to galvenie pamatprincipi: pirmkārt, palīdzi pats sev, kad katrs zemnieks aktīvi piedalās kopējā darbā, nevis pasīvi saņem pakalpojumus, un, otrkārt, solidaritāte, kad mašīnu ringa dalībnieki strādā tā, lai labums būtu visiem.
Viens no ringu pamatprincipiem ir arī brīvība – piedalīšanās ir brīvprātīga, tajā var iestāties katrs, kas atzīst statūtus un noteiktās prasības. Platonē vairāk gan bija tādu, kas no šīs struktūras izstājās.
K.Sviklis bija ringa vēlēts vadītājs, kura saimniecībā aizvien atrodas kopīgā tehnika. Viņš stāsta, ka nolēmis sasaukt kopsapulci, lai lemtu, ko ar to darīt.
Kā vienu no svarīgākajiem iemesliem, kādēļ mašīnu ringa princips pie mums nedarbojas, K.Sviklis min latviešu mentalitāti, jo mūsu tautas īpatnība ir vairāk darboties katram par sevi un ar citiem nedalīties. Arī platoniete Dzintra Kreita, kas savulaik bija viena no ringa dalībniecēm, “Ziņām” atzīst, ka pietrūcis saliedētības: “Vairāki, kas bija iesaistījušies ringā, uzskatīja, ka viss būs gatavs bez viņu darba – pasvilps, un kāds to izdarīs. Struktūrā jāiekļaujas cilvēkiem ar vienādu domāšanu un materiālajām iespējām, tomēr latvietis pēc dabas ir aizdomīgs, viņš negrib savu naudu ielikt kopīgā lietā.”
Pirms septiņiem gadiem LLU docents Jānis Tupiņš “Ziņās” rakstīja: “Zemnieku saimniecību paplašināšanās un ekonomiskā izaugsme iespējama, ejot divus ceļus: – vienpatības, katrs par sevi savā saimniecībā; – partnerību ceļu.” Šā brīža situācija liecina, ka mūsu valsts apstākļos un tautas mentalitātei pieņemamāks ir pirmais variants.
Arī K.Sviklis saimniekošanu ar katru gadu sašaurina, viņš pārliecinājies, ka mazas un vidējas saimniecības ar peļņu nesošu lauksaimniecību nodarboties nevar, tādēļ nolēmis atbalstīt meitas ieceri pievērsties lauku tūrismam.
