«Ziņām» zvanīja Rūples kundze no Pērnavas ielas un izteica savu sašutumu par pastnieku attieksmi pret veciem cilvēkiem.
“Ziņām” zvanīja Rūples kundze no Pērnavas ielas un izteica savu sašutumu par pastnieku attieksmi pret veciem cilvēkiem.
Sirmā kundze stāsta, ka viņas dzīvē lielākā diena ir tad, kad pastnieks atnes pensiju. Katru šo brīdi pensionāre gaida ar nepacietību. Tā bijis arī šomēnes, kad sieviete jau agri no rīta cēlusies, lai satiktu pastnieku: “Pat radio un televizoru tajā dienā neieslēdzu, lai tikai nepalaistu garām zvanu pie durvīm. Tās nav polsterētas, tāpēc būtu dzirdējusi pat klauvējienus, bet viss veltīgi. Mana sirds kļuva nemierīga, jo biju palikusi bez santīma, bet aptiekā biju parādā par zālēm,” stāsta Rūples kundze.
Pastnieku tā arī nesagaidījusi, sieviete zvanīja uz Jelgavas 4. pasta nodaļu, kur viņai atbildēts, ka pensijai šodien vajadzēja būt, diemžēl pastniekam darba diena jau beigusies. Ja nauda vajadzīga steidzami, lai nākot pakaļ pati. Sirmgalve tā arī darīja, jo pasta nodaļa nav tālu no viņas mājām un laukā, par laimi, nav arī slidens. “Mani sāpina attieksme – ja tu esi vecs, tad ar tevi var darīt, kā grib, jo nekam neesi derīgs. Tas nekas, ja šodien palieku bez maizes. Turklāt pastā man atbildēja, ka es neesot bijusi mājās, kad nesta pensija. Kādas muļķības! Pensijas datumā to tik vien daru, kā gaidu pastnieku. Vai es vainīga, ja viņam slinkums uzkāpt ceturtajā stāvā?” aizvainota jautā Rūples kundze. Sieviete sūdzas, ka tā neesot pirmā reize, kad pensija nav piegādāta paredzētajā dienā.
