Kaiva Medaine vārdu ieguvusi, ģimenei apspriežoties, bet aktīvākais tā aizstāvis bijis tēvs. Vārds ir rets, tomēr dzīves laikā Kaivai nācies sastapties ar divām vārdamāsām.
Kaiva Medaine vārdu ieguvusi, ģimenei apspriežoties, bet aktīvākais tā aizstāvis bijis tēvs. Vārds ir rets, tomēr dzīves laikā Kaivai nācies sastapties ar divām vārdamāsām.
Satiekoties viņas sejā vienmēr ir rotājies labsirdīgs un atvērts smaids. Jelgavas sākumskolā, kur Kaiva strādā sesto gadu, pedagogi par savu kolēģi saka: “Ļoti mierīga, saulaina, savaldīga, līdzsvarota. Kā skolotāja – ļoti gudra. Viņai var uzticēties kā pieaugušie, tā bērni, jo pārrunātās problēmas netiek iztirzātas ar citiem.”
Viņu vērtē arī kā kompromisa cilvēku. Kaiva gan atzīst, ka tas nācis ar gadiem. “Jaunībā viss ir daudz melnbaltāks, bet ar laiku saproti, ka no katras situācijas cilvēks var arī kaut ko paņemt dzīves mācībai.”
Ir ideāli, kas gadu gaitā mainās, bet būtiskākais ir saglabāts un pilnveidots. Uz jautājumu, kāpēc tieši sākumskolas skolotāja jau 17 gadu, Kaiva atbild: “Sākumskolas vecums ir laiks, kad bērns sāk apzināti uztvert dzīvi. Tas ir atvērtības un iespēju periods, kad varu dot svarīgāko – mācīties skatīties uz dzīvi atvērtām un redzīgām acīm. Parasti veidojas arī labs kontakts ar vecākiem, jo varam vienoties, ka līdztekus zināšanām nepieciešams veidot arī bērna raksturu, lai sagatavotu viņu veiksmīgai dzīvei. Bērnā ir jāiegulda ne tikai zināšanas.”
Kaivas dzīves gudrība, kas vedusi cauri grūtībām, ir: “Nevar izlabot to, kas bijis. Jādzīvo šeit un tagad. Mainīt varam tikai sevi, ne citus.”
K.Medaine labprāt paceļotu, dotos uz Igaunijas ziemeļu daļu, Franciju, Norvēģiju. Ar kori “Zemgale”, kur viņa ar intervāliem dziedājusi daudzus gadus, šopavasar bijusi Ungārijā. Būts arī Somijā, Čehijā.
