Uz 24 sarunām ar sevi (tieši tik daudz bija dziesmu koncertā) 22. oktobra vakarā Jelgavas kultūras namā aicināja «Mielavs un pārcēlāji».
Uz 24 sarunām ar sevi (tieši tik daudz bija dziesmu koncertā) 22. oktobra vakarā Jelgavas kultūras namā aicināja “Mielavs un pārcēlāji”.
Ļaujot atgūties tiem klausītājiem, kas zālē iespruka pēdējā brīdī, piecas minūtes pāri septiņiem uz skatuves iznāca trīs melnās drēbēs tērpušies vīri, kā stāvlampas istabā ieslēdza skatuves apgaismojumu deviņu prožektoru izskatā, un koncerts varēja sākties.
Tā pirmajā daļā skanēja dziesmas no grupas jaunākā studijas ieraksta. Īpašu klausītāju atzinību izpelnījās ne tikai radiostacijās atskaņotās “Pāri jumtiem lido kaijas” un “Paņem mani”, bet arī dziesma “Varbūt”, pēc kuras sekoja paisums aplausu jūrā. Un kā skaista koncerta pirmās daļas izskaņa izvērtās mūziķu sadarbība ar klausītājiem dziesmā “Kad mēness jūrā krīt”, kad zālē sēdošajiem tika dots uzdevums, ritmiski aplaudējot, palīdzēt bundziniekam. Kas arī tika veiksmīgi izpildīts, un visi apmierināti varēja doties izbaudīt starpbrīdi, kura laikā muzikanti atvilka elpu, savukārt klausītāji apmeklēja bufeti vai arī izmantoja izdevību iegādāties kādu no izdevniecības “Upe” mūzikas ierakstiem.
Koncerta otrā daļa sākās liriski ar 1994. gadā sacerētu grupas “Jauns mēness” dziesmu “100 + 1 vēlēšanās”, kam sekoja “Tikai pārpratums”. Tās laikā publika pakļāvās spontānai vēlmei no jauna palīdzēt bungu vīram, tādējādi sagādājot patīkamu pārsteigumu arī māksliniekiem.
Tā kā koncerta otrajā pusē varēja dzirdēt dziesmas gan no “Jauna mēness”, gan Mielava solo albumiem, kas lielākajai daļai zālē sēdošo bija pazīstamas, pašsaprotama šķita auditorijas aktīvāka līdzdalība aplaudējot un dziedot līdzi. Tas, protams, pozitīvi ietekmēja kopējo koncerta noskaņu.
Jāteic, ka par pozitīvas un sirsnīgas noskaņas radīšanu bija parūpējušies arī mākslinieki. Vienkāršais un tajā pašā laikā interesantais skatuves iekārtojums ar koka plauktu, krēslu, solu, kumodi un senlaicīgu radioaparātu koka ietvarā uz tās, kā arī puslokā izvietotie prožektori, kas tika ieslēgti abu koncerta daļu sākumā un izslēgti to beigās, radīja mājīguma izjūtu.
Uz skatuves mūziķi uzstājās trijatā, tāpēc visi “pārcēlāji” – ģitārists Gints Sola, dziedātājs Ainars Mielavs un bundzinieks Juris Koičs – bija redzami kā uz delnas. Un ar patiesu interesi varēja vērot viņu saspēli, kā arī visu triju mākslinieku kontaktu ar publiku.
Diemžēl nav iespējams uz papīra pārnest balss intonāciju, mīmiku, žestus, nav iespējams arī atreferēt pozitīvi ironiskos, sirsnīgos un korektos Mielava iestarpinātos stāstus iz dzīves vai vienkārši sirsnīgos smaidus, kas adresēti publikai kā pateicība par sapratni un spēju sadzirdēt būtiskāko.
Un būtiskākais šajā gadījumā bija dziesmas, nevis to greznais un daudzveidīgais muzikālais ietērps, skatuves iekārtojuma un izgaismojuma vizuālie efekti vai mākslinieku šikie tērpi. Viss bija izsmalcināti vienkāršs, tieši tāpēc vēl jo sirsnīgāks un vieglāk uztverams nekā citās reizēs.
Pēc koncertiem dažādās Latvijas vietās “Mielavs un pārcēlāji” turneju turpinās, regulāri uzstājoties Jaunajā Rīgas teātrī visas sezonas garumā, tāpēc tiem, kas vēlējās, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ neapmeklēja koncertu Jelgavas kultūras namā, vēl ir iespēja līdz pat jūnija sākumam atgūt nokavēto, dodoties uz galvaspilsētu.
