Arvien biežāk dzirdam satraucošas ziņas par plūdiem, ieilgušiem sausuma periodiem vai postošām viesuļvētrām. Ziemas vairs nav tik «ziemīgas», bet vasaras – «vasarīgas».
Arvien biežāk dzirdam satraucošas ziņas par plūdiem, ieilgušiem sausuma periodiem vai postošām viesuļvētrām. Ziemas vairs nav tik “ziemīgas”, bet vasaras – “vasarīgas”. Arvien biežāk tiek lietoti tādi termini kā globālā sasilšana, siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, Kioto protokols un daudzi citi. Cik lielā mērā tas saistīts ar procesiem, kurus izraisījusi cilvēka saimnieciskā darbība?
Atmosfēras un klimata novērojumi notiek simtiem gadu, tomēr tikai pēdējās desmitgadēs mērījumi kļuvuši daudz precīzāki un ļauj izdarīt daudzus secinājumus. Pirmkārt, zemes atmosfēras temperatūra pakāpeniski palielinās, tāpēc jau var runāt par globālo sasilšanu. Otrkārt, tas ietekmē zemes klimata veidošanās nosacījumus, maina vēja virzienus un ūdens līmeni pasaules okeānos un jūrās. Visbeidzot – tas neizbēgami ietekmē mūsu planētas iedzīvotājus.
Cilvēku darbības rezultāts?
Lai gan tāds pieņēmums pastāv, uz šo jautājumu zinātniekiem joprojām nav skaidras atbildes. Pašlaik speciālisti uzskata, ka tas drīzāk saistīts ar grūtībām atrast veidu, kā precīzi noteikt, kas no faktoriem vairāk ietekmē globālās sasilšanas procesus. Tajā pašā laikā skaidrs, ka enerģijas ražošanai galvenokārt izmanto fosilā kurināmā sadedzināšanu un tas saistīts ar tā saucamo siltumnīcas efekta gāzu (SEG) rašanos. Tās uzkrājas atmosfērā un veicina zemes atmosfēras temperatūras paaugstināšanos. Līdz ar to ir pamatoti apsvērumi, ka tieši cilvēku saimnieciskajai darbībai ir izšķirošā nozīme globālās sasilšanas procesos.
Klimats un siltumnīcas efekts
Klimatu uz zemes nosaka siltuma un mitruma apmaiņa, kā arī atmosfēras cirkulācija. Parasti klimatu raksturo kā gadalaiku izraisīto svārstību vidējos rādītājus ilgākā laika periodā. Ilgstoši novērojumi ļauj secināt, vai norisinās globāla klimata maiņa. Pašlaik zinātnieki konstatējuši, ka dabiskais siltumnīcas efekts nodrošina to, ka vidējā temperatūra uz zemes nav 18 grādu zem nulles, bet gan plus 14 grādu. Tas notiek tāpēc, ka atmosfērā esošās gāzes (ūdens tvaiks un oglekļa dioksīds), kā arī mākoņi aiztur daļu siltuma starojuma zemes atmosfēras zemākajos slāņos. Tas ir dabisks process, kas, kā minēts, neļauj mūsu planētais atdzist. Jāpiebilst, ka oglekļa dioksīds (CO2) nonāktu atmosfērā arī tad, ja cilvēki uz zemes nedzīvotu. Piemēram, šī gāze izdalās jebkurā pūšanas procesā. Vienlaicīgi dabā novērojams arī pretējs process, proti, CO2 dabiskā piesaistīšanās bioloģisko procesu rezultātā. Līdz ar to notiek siltumnīcas efektu izraisošo gāzu pašregulācija.
Zināmais par zemes sasilšanu
Noskaidrots, ka CO2 lielākos daudzumos, nekā tas notiktu dabiskos procesos, sācis veidoties līdz ar aktīvu cilvēka saimniecisko darbību. Turklāt tā sekmējusi arī citu gāzu rašanos, kas uzkrājoties pakāpeniski izraisa globālo sasilšanu. Sastopams arī pretējs process – atmosfēras atdzišana. Pašlaik tiek uzskatīts, ka daļu no saules saņemtās enerģijas kosmosā atstaro atpakaļ mikroskopisku daļiņu mākoņi, kas radušies, sadedzinot fosilo kurināmo. Turklāt šo daļiņu dzīve atmosfērā ir neilga, un virsroku gūst globālās sasilšanas procesi.
SEG koncentrācija aug
Precīzi mērījumi ļāvuši secināt, ka kopš 1750. gada CO2 koncentrācija zemes atmosfērā palielinājusies par 31 procentu, metāna – par 151, slāpekļa dioksīda – par 17 procentiem. Turklāt, mērījumu precizitātei palielinoties, secināts, ka šis process kļūst arvien straujāks. Aptuveni pēdējo desmit tūkstošu gadu laikā oglekļa cikla ietvaros SEG izmeši un to piesaiste augu un dzīvnieku valstī un atmosfērā bija līdzsvarā, bet pašlaik dabiskais līdzsvars ir izjaukts. SEG piesaistīšanas procesi spēj neitralizēt tikai aptuveni pusi no cilvēka radītajiem izmešiem. 20. gadsimtā, salīdzinot ar iepriekšējiem, vidējā atmosfēras temperatūra paaugstinājusies par 0,7 grādiem. Turklāt pagājušais gadsimts bija vissiltākais pēdējo 1000 gadu laikā, savukārt deviņdesmitie gadi bija vissiltākie pēdējo 100 gadu laikā.
Kas mūs sagaida?
Salīdzinot ar 1990. gadu, tuvāko desmit gadu laikā vidējā zemes temperatūra varētu palielināties par vienu līdz trim grādiem. Tas pamatots ar SEG un putekļu daļiņu koncentrācijas palielināšanos atmosfērā. Starp citu, kopš pēdējā ledus laikmeta pirms 10 000 gadu, temperatūra atmosfērā pacēlusies tikai par trīs līdz pieciem grādiem. Tiek lēsts, ka ledāju kušana Ziemeļpolā un Antarktīdā izraisīs ūdens līmeņa celšanos pasaules okeānā vidēji par 0,5 līdz vienam metram. Sagaidāms, ka palielināsies sausuma periodu, vētru un plūdu intensitāte un biežums. Nopietni varētu tikt ietekmēta ūdens resursu pieejamība.
Tas viss neapšaubāmi var iespaidot cilvēka eksistenci daudz lielākā mērā, nekā to izjūtam pašlaik. Pirmais nopietnais solis, lai apturētu globālo sasilšanu, sperts 1997. gadā, kad Japānā tika parakstīts tā dēvētais Kioto protokols. Tas paredz, ka jau tuvākajos gados SEG izmešu daudzums būtu jāsamazina līdz tādam, kāds bija 1990. gadā. Pašlaik protokolu ratificējušas tik daudz valstu, lai tas varētu stāties spēkā, taču to nav izdarījusi ASV, kas pasaulē ir lielākā SEG “ražotāja”. Kioto protokols arī paredz, ka valstīm, kas to nespēj pildīt, viens no SEG izmešu samazināšanas mehānismiem būtu tā sauktā starptautiskā emisiju tirdzniecība. Tas nozīmē, ka valstis, kurās SEG izmešu apjomi ir zem to saistību līmeņa, var pārdot savas neizmantotās “atļaujas” citām valstīm, kas tās pārsniegušas. Kopumā izmešu daudzums pasaulē nemainītos.
Pašlaik minētais mehānisms Latvijai varētu būt izdevīgs – kopš pie mums pēdējās desmitgadēs samazināta rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana, mēs savas “atļaujas” varētu iztirgot citām valstīm, tā ievērojami papildinot Latvijas budžetu.
***
Gāzes, kas izraisa globālo sasilšanu
Gāze; Pastāvēšanas ilgums (gados); Globālās sasilšanas potenciāls; Kopējais īpatsvars siltumnīcas efekta veidošanā (%)
Oglekļa dioksīds 50 – 100 1 64
Metāns 9 – 15 21 19
Slāpekļa oksīds 120 310 5,7
Sēra heksafluorīds 3200 23 900 0,08
***
Globālās sasilšanas vārdnīca
Alternatīvā enerģija – enerģija, kas iegūta no nefosiliem enerģijas avotiem.
Atjaunojamie energoresursi – saules, vēja un ūdens enerģija, koksne.
Antropogēnie SEG izmeši – siltumnīcefekta gāzu izmeši, kas saistīti ar cilvēku darbību, ietver fosilā kurināmā dedzināšanu enerģijas iegūšanas nolūkos, mežu izciršanu un izmaiņas zemes apsaimniekošanas rezultātā.
Fosilais kurināmais – akmeņogles, nafta un tās produkti, dabasgāze, degslāneklis, kokss. Visi ir neatjaunojamie energoresursi.
Globālā sasilšana – zemes temperatūras palielināšanās, kas daļēji saistīta ar cilvēku saimniecisko darbību. To izraisa siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izmešu palielināšanās.
Globālās sasilšanas potenciāls (GSP) – indekss, kas parāda dažādu SEG izmešu nozīmi globālajā sasilšanā attiecībā pret CO2. Kioto protokolā ietvertās SEG tiek salīdzinātas ar GSP 100 gadu ilgā laika periodā.
Kioto protokols – Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) vispārējās konvencijas par izmaiņām protokols, kas pieņemts 1997. gada 11. decembrī Kioto (Japānā). Tas paredz rūpnieciski attīstītajām valstīm, ieskaitot Centrālās un Austrumeiropas valstis un Krievijas Federāciju, samazināt SEG izmešus līdz 2012. gadam 1990. gada līmenī.
Klimats – laika apstākļu kopums, ko nosaka siltuma un mitruma apmaiņa, kā arī atmosfēras cirkulācija. Klimats veidojas atmosfēras, hidrosfēras un biosfēras savstarpējā mijiedarbībā.
Klimata konvencija – ANO konvencija par klimata izmaiņām, kam pievienojušās 185 valstis.
Oglekļa cikls – dabisks process, kas nosaka oglekļa dioksīda (CO2), karbonātu un citu oglekļa savienojumu apmaiņu starp atmosfēru, okeāniem un sauszemi. Galvenie cikla komponenti ir fotosintēze augos, elpošana un pūšanas procesi.
Oglekļa dioksīds (CO2) – dabiska gāze, kas vienlaicīgi ir fosilā kurināmā blakusprodukts. Rodas arī zemes izmantošanas un rūpnieciskās darbības rezultātā. Tā ir būtiska SEG gāze, kas ietekmē zemes temperatūru. Oglekļa dioksīds tiek izmantots kā atskaites gāze, pēc kuras tiek indeksētas citas SEG un tai ir globālās sasilšanas potenciāls.
Oglekļa piesaiste – ilglaicīga CO2 uzkrāšana mežos, augsnē, okeānā vai iztukšotajās pazemes naftas vai dabasgāzes krātuvēs un ogļu slānos.
Siltumnīcefektu izraisošās gāzes – atmosfēras dabiskās un cilvēka darbības dēļ radušās gāzveida sastāvdaļas, kas uzsūc un izstaro siltuma starojumu. Tās ir oglekļa dioksīds, metāns, vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži, sēra heksafluorīds, slāpekļa oksīdi un citas gāzes.
Starptautiskā emisiju tirdzniecība – valstis, kurās SEG izmešu apjomi ir zem to saistību līmeņa, var pārdot savas neizmantotās “izmešu atļaujas” valstij, kas pārsniegusi savu pieļaujamo izmešu apjomu. Tā kopējais izmešu apjoms nemainās. Noteiktā daudzuma vienība atbilst 1 tonnai CO2.
