«Vienīgi šo kātiņu īsti nezinu, kā izmantot,» ņemdams rokā ķirbi, saka Dabas muzeja sarīkotajā izstādē sastaptais ģimenes dārzniecības «Neslinko» saimnieks Aldis Bražūns.
“Vienīgi šo kātiņu īsti nezinu, kā izmantot,” ņemdams rokā ķirbi, saka Dabas muzeja sarīkotajā izstādē sastaptais ģimenes dārzniecības “Neslinko” saimnieks Aldis Bražūns.
Daudzus šīs vislielākās ogas izmantošanas paņēmienus varam atrast pavārgrāmatās, bet Bražūnu ģimene pārliecinājusies, ka vērtīgās vielas, ko satur ķirbis, vispilnīgāk izmantojas, ja to ēdam svaigu. Turklāt dažas šķirnes, kā to apliecina arī nosaukumi (“Riekstu”, “Meloņu”), ir īpaši aromātiskas un piemērotas “zaļai” ēšanai.
Bez ķirbja ne dienu
“No rīta katram tiek pa sulas glāzei,” Bražūna kungs sāk savu stāstu ar to, kā ķirbi “izdzen” caur sulu spiedi. Biezumus pēc tam var pielikt suņa ēdienam, bet ne tikai – arī pašiem iznākot pankūkas. “Miltu vietā labāk izmantot mannu,” tas jāņem vērā, lai iznāktu garšīgākas.
Pēc tam pa dienu gan “neslinkotājiem” neatliekot vaļas īpaši pievērsties veselības kūrēm, taču vakarā, kad tuvojas TV “Panorāmas” laiks, atkal der sagatavot ķirbīti. “Vislabāk šo, ar riekstu garšu,” saimnieks, ņemdams rokās mazliet iegarenu zaļbalti raibu ogu, slavē tās kraukšķīgumu. “Sagriežam šķēlītēs, biezo mizu ņemam nost un raidījuma laikā palēnām nograužam. Ja nu vēl seko “Kas notiek Latvijā?”, tad sešu cilvēku ģimenē viens ķirbis patiešām ir cauri.”
Kātiņu īsti nezinot, kā izmantot, bet, piemēram, sēklas ir vērtīgas un arī ārstnieciskas. “Ir tāda reklāma par vīriešiem sastopamo prostatas slimību. Uz jautājumu “ko tālāk?” es teiktu: ēdiet ķirbju sēklas, un viss būs kārtībā,” Bražūna kungs paturpina “televīzijas tēmu”.
Miza arī nekādā gadījumā nav ārā metama. To sažāvē, sasmalcina kafijas dzirnaviņās un lieto pulvera veidā pa tējkarotei. “Tas noder kauliem un locītavām,” turpinās vērtīgā ķirbja izmantošanas iespēju uzskaitījums.
Ģimenes dārzniecības saimnieka pieredzē ir arī stāsts par sēklas aptverošā mīkstuma noderību komprešu veidā uz locītavām – tās izcēlušas gandrīz vairs kustēties nespējīgu slimnieku no gultas.
Labāk palīdzēs paša audzētais
Ķirbja vērtīgo un ārstniecisko dabu zinātniski skaidro bagātais minerālvielu un vitamīnu saturs (aminoskābes, vitamīns C, B grupas vitamīni, karotīns, pektīnvielas, kalcijs, fosfors u.c.), taču zinātnieki sākuši pētīt arī labvēlīgo saistību starp augu un pašu tā audzētāju. A.Bražūns lasījis par ārzemju pētījumiem ar spinātzemeni – augs acīmredzot spēj saņemt informāciju no slimā cilvēka, jo kontaktā ar šādu audzētāju izveido vairāk tieši viņam nepieciešamo vielu. Līdzīga pieredze ar ķirbjiem ir citai Dabas muzeja izstādes dalībniecei. “Cilvēks audzē, sarunājas, priecājas, tiek veidoti dzīvības spēki,” Edīte Seipule zina teikt, ka šis process ir ne mazāk svarīgs, lai ķirbis tiešām palīdzētu pārvarēt slimību, kā tas izdevies viņai. “Šis kontakts var dot daudz vairāk nekā tikai ķirbja miesa,” viņai ir pamats apgalvot.
Garšīgs dažādos veidos
Par ķirbja dzimteni mēdz uzskatīt Ameriku. Kolonisti savulaik atklājuši, ka kontinenta pamatiedzīvotāji tos lieto gan ēšanai, gan citiem mērķiem (piemēram, mašu darināšanai no izžāvētu dzinumu strēmelēm). Pēc tam arī ieceļotāji pievērsušies jauniem meklējumiem apjomīgā augļa izmantošanā, īpaši jau kulinārijā. Dažādi pildīts ķirbis un ķirbja pīrāgs ir sen pazīstamas receptes, kas līdz ar augļa sēklām uz Eiropu varētu būt atceļojušas pāri okeānam, vēlāk arī latviešu ēdienkartē gūstot paliekamu vietu. Mūsdienu pavārgrāmatās to atrodam gan zupu, gan otro un saldo ēdienu sadaļās.
Lūk, kāds varbūt neparastāks piemērs – ceptu ķirbju zupa ar sieru (5 – 6 personām).
Izejvielas
Ap 1,5 kg smags oranžais ķirbis
700 ml vistas vai dārzeņu buljona
300 ml piena
riekstu vai cita augu eļļa
muskatrieksts, sāls, pipari
garnējumam – 110 gramu aromātiska siera, biezs krējums, grauzdiņi, pētersīļu zaļumi
Ķirbi sagriež astoņās daļās, izņem sēklotni, katras daļas ārpusi noziež ar eļļu un liek cepties uz restītes. Tikmēr katliņā apcep sīpolus, pēc tam ļaujot tiem uz lēnas uguns, laiku pa laikam apmaisot, pārdesmit minūšu pasautēties. Tad pievieno buljonu, pienu, uzvāra un liek klāt ķirbi, kas sacepies mīksts (mizu noņem). Pievieno sāli, piparus un svaigi rīvētu muskatriekstu, atstāj uz mazas uguns 15 – 20 minūšu. Kad vārījums gatavs, to sakuļ ar blenderi vai izrīvē caur sietu, veidojot krēmzupu, ko pirms pasniegšanas var vēl uzsildīt, tad katrā šķīvī liek karoti krējuma, pārkaisa ar rīvētu sieru un zaļumiem, pievieno grauzdiņus.
***
Ķirbis medicīnā un tautas dziedniecībā
Efektīvs spalīšu un cērmju izdzīšanā (sēklas)
Dietoterapijas līdzeklis sirds un asinsvadu nepietiekamības, aknu un nieru slimību, aterosklerozes un hipertoniskās slimības gadījumos
Palīdz pret vēdera aizcietējumiem
Diurētisks līdzeklis pret tūskām (stīgas)
Veicina piena sekrēciju
Noderīgs pret apdegumiem, ekzēmām, izsitumiem (sēklotnes mīkstums)
***
Ķirbja ķīmiskais sastāvs (100 gramos)
Uzturvielas (g)
ūdens 90
olbaltumvielas 1,0
tauki 0,1
cukuri 4,0
ciete 0,2
celuloze 1,2
Minerālvielas (mg)
nātrijs 4
kālijs 204
kalcijs 25
magnijs 14
fosfors 25
dzelzs 0,4
Vitamīni (mg)
betakarotīns 1,50
B1 0,05
B2 0,06
PP 0,5
E 8
Enerģētiskā vērtība – 25 kcal
