«Vai studentam naktī jāpaliek aiz dienesta viesnīcas durvīm?» (26. oktobris) bijušais students: Šī problēma, manuprāt, bijusi aktuāla jau kopš pirmssākumiem.
“Vai studentam naktī jāpaliek aiz dienesta viesnīcas durvīm?” (26. oktobris)
bijušais students: Šī problēma, manuprāt, bijusi aktuāla jau kopš pirmssākumiem. Kad es studēju, arī bija nesaskaņas ar dežurantiem, kas strikti ievēroja iekšējās kārtības noteikumus. Starp citu, dežuranti jeb tā dēvētie administratori tāpēc arī ir domāti, lai nodrošinātu to ievērošanu. Tolaik arī es biju neizpratnē, kā mani var nelaist naktī dzīvesvietā, kuru es īrēju un par kuru maksāju. Tagad esmu kļuvis gudrāks un pieredzējušāks, tāpēc saprotu, ka dzīvē jāievēro dažādi noteikumi, arī tie, kas man nepatīk. Pierakstoties “kojās”, katrs students slēdz līgumu, kurā apņemas pildīt arī iekšējās kārtības noteikumus. Tātad šai kārtībai studentiem jābūt zināmai (ja nezina, paši vainīgi).
Ja, iepazīstoties ar dokumentu, kādam šķiet, ka iekšējās kārtības noteikumi ir novecojuši un neatbilst situācijai, tie būtu jāpiedāvā mainīt, nevis sākumā jāpiekrīt, bet pēc tam jāvaino dežuranti, ka viņi “pārāk” apzinīgi pilda savus pienākumus. Kas attiecas uz 3. “kojām”, tad es pamanījos kādu laiku tur padzīvot. Man nebija nekādu problēmu ne ienākt, ne iziet no turienes jebkurā diennakts laikā. Galvenais ir prasme saprasties un individuāla pieeja katram dežurantam.
1. klase: Lai arī kādi kopmītnē būtu dzīvošanas noteikumi, tos var apstrīdēt. Nav normāli, ka ierobežo cilvēku atgriešanos dzīvesvietā. Nevienam nav tiesību, arī universitātei, noteikt, cikos katram jānāk mājās, kā arī nedrīkst nelaist iekšā! Šāda situācija man atgādina padomju laika diktatorisko noskaņu.