Gluži kā kravas auto, kas aiztraucies pa lauku ceļu tālā Amerikas prērijā, nu jau izbijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons pamanījies aiz sevis sacelt negaistošus putekļu mākoņus..
Gluži kā kravas auto, kas aiztraucies pa lauku ceļu tālā Amerikas prērijā, nu jau izbijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons pamanījies aiz sevis sacelt negaistošus putekļu mākoņus, proti, politiskās kaislības, kas saistītas ar tikko kā valdībā atbrīvoto krēslu.
Savu ministrēšanu pagātnē čekas vajātais, pratinātais un izraidītais Tēvs Sergijs (lai atceramies, ka tieši ar šādu vārdu sabiedrība nākamo ministru iepazina Latvijas Pirmās partijas (LPP) dibināšanas priekšvakarā) sāka kā viens no retajiem, kas līdz tam nebija ne tuvu atradies iekšlietām vai pat jurisprudencei, bet amatu atstāja kā sasmērējies politiskais personāžs, kas izpelnījies virkni pārmetumu par slepenām sarunām ar šaubīgas reputācijas oligarhu un aizdomīgas padomnieces iekļaušanu savā komandā, nespēju pienācīgā tempā apgūt t.s. Šengenas līguma miljonus, uzraudzīt policijas priekšnieku prēmiju politiku un risināt kadru un viņu atalgojuma krīzi iekšlietu struktūrās, tā vietā ierosinot aplaimot likumsargus ar iespēju pēc grūtām darba dienām dvēseli un sirdi veldzēt kapelāna sabiedrībā, bet demisiju pamatojot ar gauži nepārliecinošiem argumentiem par budžeta sadali un “spiedienu” no kaimiņvalsts specdienestiem.
Ar ministru partejiskajai piederībai raksturīgo pēctecību “mācītāju” partija iekšienē jau krietnu brīdi apspriedusi potenciālās kandidatūras iekšlietu nozares pārrauga amatam, paliekot pie diviem pretendentiem – Saeimas deputāta un Tautsaimniecības komisijas vadītāja, kādreizējā piensaimnieka Dzintara Jaundžeikara un bijušā padomju armijas pulkveža, politiskās pasaules staigātāja Daiņa Turlā (jaunāko laiku vēsturē LPP ir jau viņa piektā partija), kas iekšlietas reiz jau pārraudzījis vienā no Andra Šķēles valdībām, taču no amata atkāpies morālu apsvērumu dēļ pēc Talsos policijas svētku laikā notikušās traģēdijas.
Pirms vēl tika sākta personāliju oficiāla izvirzīšana un apspriešana, ķerties pie valdības kuģa šūpošanas jau bija nolēmusi “mācītāju” sīvākā oponente koalīcijas ietvaros – partija “Jaunais laiks” (JL). Nevēloties uzņemties grēkāža lomu un atbildību par nolaisto iekšlietu nozari, tā atturējusies no kandidatūru izvirzīšanas vakantajam postenim, rosinot Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti pēc piemērotākām personālijām ministra amatam meklēt savās, Tautas partijas, rindās. LPP, saprotot mājienu, atbildi parādā nav palikusi, liekot saprast, ka “mācītāju” izvirzītā kandidāta neatbalstīšanas gadījumā var tikt pieprasīta kāda JL ministra nomaiņa. Tad nav izslēgts, ka sāktos spēle uz visu banku, kā likmi izmantojot valdības stabilitāti – ambīcijas pašreizējās valdības krišanas gadījumā pārņemt izpildvaru savās rokās LPP pauda jau jūnijā.
Jau otro reizi dažu mēnešu laikā pie apvāršņa vērojama kārtējā intrigu spēle starp LPP un JL. Iepriekšējā reizē, kad tika apspēlēts Rīgas mēra krēsls, “mācītāji” palika “jaņos”, šoreiz vajadzības gadījumā varam gaidīt agresīvāku taktiku. Nav noslēpums, ka pašlaik LPP pamatīgi sirgst ar popularitātes deficīta vīrusu un diezin cik ārstējoša nav izrādījusies arī apvienošanās ar ārpus Saeimas palikušajiem “ceļiniekiem”. Vai politisko pulciņu glābs izlēmīgs supervaronis Iekšlietu ministrijas vadībā, vai arī ministra maiņa novilks pa burbuli visu valdību?
Premjers Kalvītis nesen izteicās, ka sabiedrībai viss, kas politikā notiks līdz parlamenta vēlēšanām, būtu jāuztver ar vieglu ironiju. Īpaši to vajadzētu attiecināt uz politiskajiem cīniņiem, solījumiem un reklāmas kampaņām. Tauta tādējādi uzņemtu arī šajā gada laikā tik nepieciešamo papildu C vitamīna devu.
