Līdz 6. novembrim savus darbus kultūras namā aicina apskatīt Jaņa Rozentāla Saldus mākslinieku grupa.
Līdz 6. novembrim savus darbus kultūras namā aicina apskatīt Jaņa Rozentāla Saldus mākslinieku grupa.
Saldus gleznošanas studijas pirmsākumi meklējami 1953. gadā, kad mākslinieks Kārlis Taube pilsētas muzeja paspārnē dibināja tēlotājas mākslas pulciņu. Ar laiku no tā izveidojās studija. Pieminot to, ka ar Saldus vārdu saistīti J.Rozentāla darba pirmsākumi, 1965. gadā saldenieki savu gleznošanas studiju nosauca dižā novadnieka vārdā. 1947. gadā studijai kā pirmajai no tām, kas neatrodas lielākajās pilsētās, piešķīra Tautas tēlotājas mākslas studijas nosaukumu. No 2001. gada izveidota patstāvīga sabiedriska organizācija – Jaņa Rozentāla Saldus mākslinieku grupa. Jelgavas kultūras namā ar darbiem viesojas tās 15 dalībnieku.
Viņi ne vien skolojušies pie latviešu glezniecības autoritātēm, bet prāva daļa ir ar mākslas vidusskolas izglītību. Vairāki studējuši akadēmijā, un divi to beiguši. Viens no viņiem Jānis Murāns, kas gleznu un grafiku “sabiedrību” papildina ar ironijas pilnu plastisko kolāžu, ir mākslas zinātnieks. Savulaik organizējis pirmo karikatūristu izstādi savā pilsētā. Interesanti, ka vēl viens studijas dalībnieks Elmārs Kungs, kas studijā izkopj savu trīs gadu desmitus seno aizraušanos ar akvareli, ir pieredzējis karikatūrists ar darba pieredzi vairākos laikrakstos. Ar krāsās spilgtu un formā abstraktu akcentu ekspozīciju atdzīvina Zigurds Poļikovs, ar smalku un savdabīgu grafiķa redzējumu – Valdis Gūtmanis. Protams, dominē reālistisks skats. Klasisks kā Artura Zavicka ainavā. 1923. gadā dzimušais mākslinieks studijā darbojas no pirmajām tās pastāvēšanas dienām, un mākslas gaitu sākumam ir sakars arī ar mūsu pilsētu – glezniecībā viņu ievadījis Jānis Baltgailis. Aplūkojot maigos toņos acīm apmīļoto Saldus skatu (kas, šķiet, autoram īpaši tuvs), vērotājā “no malas”, iespējams, var vienīgi rasties pārdomas, vai kāds tumšāks, drosmīgāks tonis iespaidu vēl nepastiprinātu. Šādas un varbūt vēl dažas līdzīgas sīkas domiņas gan arī ir vienīgās vērā ņemamās “variācijas” par to, “kā būtu, ja būtu”, kas varētu raisīties skatītāja galvā, jo izstāde rada autoru pieredzei atbilstīgi pārliecinošu un – kas īpaši precē – stilistiski daudzveidīgu kopiespaidu, apliecinot, ka Saldū ir spēcīga un tradīcijām bagāta mākslas studija, kurā dzīve rit līdzi laikam.
Draudzēšanās ar saldeniekiem izpaužas divu Tautas gleznošanas studiju izstāžu apmaiņā. Vienlaikus ar Saldus mākslinieku viesošanos Jelgavā mūsējo – Jelgavas kultūras nama Tautas gleznošanas studijas dalībnieku – darbu izstāde apskatāma Saldus muzejā.
