«Raiņa parkā pie vecās ābeles tika aprakti 1944. gadā kritušie leģionāri» – šādas leģendas vadīts, vakar pie zondēšanas un rakšanas darbiem ķērās Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Egils Hartmanis un viņa kolēģis Māris Binde.
“Raiņa parkā pie vecās ābeles tika aprakti 1944. gadā kritušie leģionāri” – šādas leģendas vadīts, vakar pie zondēšanas un rakšanas darbiem ķērās Latvijas Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas vadītājs Aldis Egils Hartmanis un viņa kolēģis Māris Binde.
Kritušo karavīru meklētāji secinājuši, ka vienīgā ābele, kas piedzīvojusi kara laiku, ir tā, kas aug parka centrā. Ar īpašu ap pusotra metra garu pīķi viņi mēģināja uztaustīt, kur grunts blīvums ir mazāks. Tas varētu liecināt, ka tur ir kāda kapavieta. “Tas ir kā meklēt adatu siena kaudzē,” “Ziņām” teica A.E.Hartmanis. Taču fakts, ka pēdējos piecos gados viņam kopā ar M.Bindi izdevies atrast ap trīssimt karavīru mirstīgo atlieku, runā pats par sevi. Par kritušo karavīru apbedījumu Raiņa parkā liecinājuši kara laika medmāsa Markitante un vēstures pētnieks Jānis Blīvis. Jāpiebilst, ka karavīru mirstīgās atliekas, ko atrod šādos izrakumos, tiek identificētas un pārapbedītas brāļu kapos.
Brāļu kapu komiteja lūdz atsaukties visus, kuriem būtu kas zināms par Otrā pasaules kara upuru mirstīgo atlieku atrašanās vietām. A.E.Hartmanis piebilst, ka diemžēl dzirdēts par gadījumiem, kad, rokot būvbedres, tiek uzieti cilvēku kauli, taču, kaut arī noteikumi to prasa, tas netiek paziņots kritušo karavīru kapavietu apzinātājiem.
