Tiklīdz Elejā padzirdētas runas par kādreizējā Jelgavas cukurfabrikas biešu pieņemšanas punkta nodošanu pašvaldības pārziņā, objektā, pagasta priekšsēdētāja Leonīda Koindži-Ogli vārdiem runājot, sākuši viesoties NLO.
Tiklīdz Elejā padzirdētas runas par kādreizējā Jelgavas cukurfabrikas biešu pieņemšanas punkta (bilances vērtība pārsniedz 37 tūkstošu latu) nodošanu pašvaldības pārziņā, objektā, pagasta priekšsēdētāja Leonīda Koindži-Ogli vārdiem runājot, sākuši viesoties NLO. Valsts īpašuma pārvaldītāji cukurfabrikas pārstāvji savu līdzdalību notiekošajā nav vēlējušies atzīt. Taču vietējie iedzīvotāji un zemes īpašnieki apmuļķošanai nav ļāvušies un neaicinātos «viesus» fiksējuši.
Zinātāji gan teic, ka īpašuma bojāšana veikta ar nolūku, lai pie teikšanas biešu pieņemšanas laukumā netiktu kāda cita cukurfabrika.
Kā zināms, Jelgavas fabrika slēgusi līgumus, vadoties pēc pārstrādes jaudas apjomiem, tāpēc daudziem apkaimes cukurbiešu audzētājiem par produkcijas noietu nācies interesēties Liepājas vai Jēkabpils ražotnēs. Izdevīgais izvietojums un dzelzceļa tuvums ļauj domāt, ka Eleja ir īsti piemērota kādas citas fabrikas pieņemšanas punkta izveidei. Taču jelgavnieki nekādi nav vēlējušies, lai kādreizējo pašu veidojumu ļautu izmantot kādam saldās nozares konkurentam.
Trīs gadus Elejas pagasta zemnieku saimniecības «Mucenieki» Rīgā mītošo, savulaik represēto īpašnieku Ilmāra un Zallijas Vīksnu pārstāvei Solvitai Batņai un īpašniekam Andrim Vīksnam nav izdevies panākt konstruktīvas sarunas ar Jelgavas cukurfabriku attiecībā uz fabrikas kādreizējo biešu pieņemšanas punktu, kas atrodas uz minēto īpašnieku zemes Elejā. Saņemti tikai solījumi par īpašuma pārdošanu, taču zemes īpašniekiem no fabrikas tā arī nav izdevies iegūt īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus. Šajā laikā mainījušies likumi, tāpēc zemes īpašnieki nolēmuši griezties tiesā, lai saskaņā ar Civillikumu tiktu atzītas viņu īpašumtiesības un viņi varētu reģistrēt īpašumus Zemesgrāmatā.
Pirms nodošanas – izlaupa
Cukurfabrika, saprotot, ka nevar atļauties zemes īpašniekus mūžīgi barot ar solījumiem un līdz bezgalībai vilcināties ar lēmuma pieņemšanu par tās valdījumā esošo objektu, izveidojusi komisiju un sākusi objekta nodošanu Elejas pašvaldībai. No bruģētā laukuma lauzti ārā un prom vesti akmeņi, laboratorijā, izvācot iekārtas, sabojātas durvis un logi, kā arī elektroinstalācija. Pēc pirmajiem izlaupīšanas simptomiem S.Batņa runājusi ar cukurfabrikas sagādes struktūrvienības vadītāju Aivaru Kamolu, nosūtījusi uzņēmumam oficiālu vēstuli. Atbilde nav saņemta, taču cukurfabrika turpinājusi rīkoties. Īpašnieki griezušies ar iesniegumu policijā, ka Jelgavas cukurfabrika, izlaupot objekta zemes segumu un ēkas, nodarījusi ievērojamus materiālus zaudējumus.
Satiekas aci pret aci
Pagājušās nedēļas nogalē šinī lietā ieinteresētās puses īpašnieki un to pārstāve, cukurfabrikas objekta nodošanas komisijā iesaistītās personas un Elejas pašvaldības deputāti un darbinieki, zemes dienesta pārstāve un vietējā policijas iecirkņa inspektors bija sapulcējušies, lai apsekotu objektu, aci pret aci izrunātos, visas pušu pretenzijas fiksētu domstarpību protokolā un ieskicētu jautājuma risinājuma variantus.
Tikšanās reizē tika secināts, ka akciju sabiedrība «Jelgavas cukurfabrika» šo objektu no valsts akciju sabiedrības savulaik tā arī nav privatizējusi. Tas ir valsts īpašums, kas atrodas fabrikas valdījumā. Līdz ar to cukurfabrika valsts īpašuma objektā nebija tiesīga veikt nekādas darbības, nemaz nerunājot par tā vērtības samazināšanu.
Elejas pagasta padomes priekšsēdētājs Leonīds Koindži-Ogli norādīja uz zemes nomas līguma pārkāpumiem. Pagasta vadītāju interesēja arī biešu pieņemšanas laukuma objektu uzskaitījums. Cukurfabrikas sastādītais saraksts ir itin apjomīgs. Tajā uzskaitītas vismaz desmit būves. Taču tajā pašā laikā dabā vairāki objekti vairs nepastāv. Abu svaru māju vietā palikuši tikai gruveši, daļēji izdemolēta laboratorijas ēka, reāli neeksistē aktā nosauktās metāla cisternas, apmēram pushektāra platībā sabojāti ceļi un bruģētais laukums.
Tas nekas, ja objektam bilancē ir nulles vērtība. Vai tāpēc to drīkst nojaukt un demolēt? jautāja L.Koindži-Ogli. Bez bilances vērtības ir vēl arī lietošanas vērtība.
Cukurfabrikai nav dokumentu
Pēc cukurfabrikas dokumentu iepazīšanas diemžēl nav atrodamas ziņas par objekta ēku izcelsmi. Savukārt bez izcelsmi un piederību apliecinošiem dokumentiem nav iespējama to ierakstīšana Zemesgrāmatā.
Valdības 1993. gada lēmuma par lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu privatizāciju izpilde ir nokavēta, arī pašvaldība šo objektu nav tiesīga pārņemt. Acīmredzot valsts objekts nododams Valsts īpašuma pārvaldei, lai pēc tam to nodotu privatizācijai.
Savukārt vienīgais, kas pašreizējo likumu ietvaros, kad nav dokumentāla apliecinājuma par ēku izcelsmi, ēkas var legalizēt, ir zemes īpašnieks.
Pagastā nobalso «pret»
Vietējie deputāti savā sēdē viņnedēļ neatbalstīja objekta pārņemšanu pašvaldības pārziņā. Tādējādi cukurfabrikai par tās valdījumā esošā īpašuma tālāko likteni risināmas sarunas ar valdību un citām valsts institūcijām, kā arī zemes īpašniekiem. Līdztekus ražošanas ēkām objektā iekļautas arī divas dzīvojamās mājas. Tās pašvaldība pēc ierakstīšanas Zemesgrāmatā ir ar mieru pārņemt. Taču arī šīm ēkām vajadzīga legalizācija.
Ir ieinteresēti sadarboties
Zemes īpašnieku pārstāve S.Batņa domstarpību protokolā uzskaitīja jau minēto cukurfabrikas vilcināšanos un īpašumtiesības apliecinošu dokumentu trūkumu, kā arī minēja nodarītos materiālos zaudējumus un īpašnieku nodomus attiecībā uz ēku piekritību. Viņa arī uzsvēra, ka ir ar mieru tikties ar ieinteresētajām pusēm, lai vienotos par tālākajām likuma kārtībā paredzētajām darbībām attiecībā uz konfliktsituācijas risinājumu.
Arī pašvaldība neatsakās no savām saistībām, jo ir ieinteresēta, lai objekts, kas atrodas pašā Elejas centrā, šosejas un dzelzceļa malā vismaz vizuāli nepasliktinātos. Tā tomēr ir pagasta vizītkarte.
Tālākais atkarīgs no operativitātes
Tā kā cukurfabrikas pārstāvjiem no objekta neizdevās atbrīvoties, tālākā notikumu gaita un objekta stāvoklis galvenokārt atkarīgs tieši no cukurfabrikas, no tā, cik operatīvi tā spēs risināt sarunas ar valsts institūcijām un sekmēs jautājuma par pārvaldīšanā esošā objekta problēmu atšķetināšanu, kas radušās pašu nolaidības dēļ. Piekopjot tālāku vilcināšanās politiku, no objekta, kura bilances vērtība pārsniedz 37 tūkstošus latu, nekas daudz pāri var arī nepalikt. Tik bagātīga reiz ir valstī uzkrātā demolēšanas pieredze.
Pēc nelielas stīvēšanās un liegšanās attiecībā uz grēku darbiem, par kuru apmēriem pušu domas gan dalās, cukurfabrikas pārstāvji tikšanās reizē bija visai korekti un bija ar mieru līdzēt objekta sakārtošanā. Tam, protams, neviens nav pretī, vienīgi jāņem vērā, ka jelkāda darbošanās tajā saskaņojama ar zemes īpašniekiem.
